DNS (dezoksiribonukleīnskābe) gandrīz visos dzīvajos organismos glabā ģenētisko informāciju. Katru dienu ultravioletā radiācija, brīvie radikāļi un citas kancerogēnas vielas bojā cilvēku DNS. Pat bez ārējas iejaukšanās DNS molekula ir ļoti nestabila. Šūnas genomā ik dienu notiek tūkstošiem spontānu izmaiņu. Defekti var rasties arī, kad cilvēka ķermenī katru dienu vairākus miljonus reižu notiek DNS kopēšana šūnu dalīšanās laikā.
Zinātnieki pētījumos atklājuši mehānismu, kā šūnas konstanti monitorē un labo bojāto DNS, neļaujot mūsu ģenētiskajam materiālam sabrukt ķīmiskā haosā.
Laureāti izpētījuši arī mehānismu, kādu šūnas lieto, lai labotu ultravioletās radiācijas bojājumus DNS. Cilvēkiem, kuri piedzimuši ar šī mehānisma defektiem, var attīstīties vēzis, ja viņi atrodas tiešos saules staros. Savukārt tie, kuriem ir iedzimti defekti mehānismā, kas novērš kļūmes DNS kopēšanā šūnu dalīšanās procesā, var pārmantot resnās zarnas vēzi.