Lai valdes loceklim iestātos šāds pienākums, nodokļu parāda summai ir jābūt lielākai par 50 minimālajām mēnešalgām, tāpat arī jākonstatē, ka pēc nodokļa parāda izveidošanās uzņēmums atsavinājis savus aktīvus saviem dalībniekiem (vai akcionāriem), valdes locekļiem, prokūristiem, komercpilnvarniekiem, to laulātajiem, radiniekiem vai svaiņiem līdz otrajai pakāpei, uzņēmumam ir paziņots par nodokļu parāda piedziņas lēmumu, ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību un valde nav izpildījusi pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu.
«Likumā paredzēts, ka jāpiepildās visiem minētajiem kritērijiem, lai nodokļus varētu piedzīt no valdes. Tomēr tas var izrādīties nemaz ne tik sarežģīti. Piemēram, biznesa projekts izrādījies neveiksmīgs. Bieži lielākais strīds ar VID mēdz būt par nodokļu parāda būtību, kas var paralizēt biznesu, un daudzi uzņēmumi var neizdzīvot, jo citi nodokļu parādi aug un tos uzņēmums nevar samaksāt. Tāpēc uzņēmumam izveidojas nodokļu parāds, kas pārsniedz 18 500 eiro. Bankas un citi kreditori no uzņēmuma novēršas. Arī VID nepiekrīt kavētos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt, jo kritēriji ir subjektīvi - VID var sadalīt vai atlikt maksājumus, bet tam parasti nepieciešams kāds nodrošinājums. Pa vidu gadījies arī pa kādam darījumam ar ieinteresētajām personām Maksātnespējas likuma izpratnē,» iespējamo scenāriju ilustrē juridiskā biroja Sorainen partneris, nodokļu un muitas prakses grupas vadītājs Baltijā un Baltkrievijā zvērināts advokāts Jānis Taukačs.
Līdz pēdējam brīdim uzņēmēji cer - varbūt debitori atmaksās parādus. Turklāt sākas strīds ar VID, un taisnība jāmeklē tiesā, kas ilgst vidēji 3-5 gadus. Maksātnespējas pieteikumam nav pamata, jo uzņēmums strādā jau ilgi un vēlas saglābt gan klientūru, gan reputāciju. Tāpēc pēc jauno grozījumu stāšanās spēkā par šiem nodokļu parādiem personīgi varētu atbildēt valde. Kā minimums valdi sagaida ilgstoša skaidrošanās, iesniedzot kontu izrakstus, par katru maksājumu, kas pārsniedz 500 eiro, bet sliktākajā gadījumā - iespējama valdes personīga atbildība, skaidro jurists.
«Drošākais veids, kā no nepatīkamās situācijas izvairīties - izstudēt Maksātnespējas likumā ietverto ieinteresēto personu definīciju un pēc nodokļu parādu rašanās ar ieinteresētajām personām nekādus darījumus neslēgt. Tad ir droši, ka valdes atbildība saskaņā ar jaunajām normām neradīsies. Protams, tas neizslēdz kriminālatbildību ļaunprātības gadījumā,» pauž J. Taukačs un piebilst - valde nebūs atbildīga, ja pastāvēs objektīvi iemesli maksātnespējas procesa neiesniegšanai, kas atkal atstāj pārāk daudz vietas VID interpretācijai.
«Šķiet, milzīgs daudzums uzņēmēju sadzīvo ar faktiskās maksātnespējas situāciju, neiesniedzot maksātnespējas pieteikumu, kaut vai tāpēc, ka mātes uzņēmums ārzemēs vienmēr devis finansiālu piešprici tad, kad tas tiešām bijis nepieciešams, bet vai ar to pietiks objektīvu iemeslu pierādīšanai, pagaidām nav skaidrs. Valde arī neatbildēs, ja darījums ar ieinteresēto personu atbilst ekonomiskai būtībai vai ja valdes loceklis nav bijis atbildīgs par nodokļu parādu rašanos un aktīvu atsavināšanu ieinteresētai personai. Taču tad valdei jāgatavojas uz ilgu skaidrošanos un dokumentu kalnu vešanu uz Talejas ielu, tas ir, uz VID. Šķietami jautra norma paredzēta par to, ka VID vāks pierādījumus pats pret savu (VID) lēmumu vērsties pret valdes locekli, ja valdes loceklim vairs nav iespēju piekļūt sabiedrības attaisnojuma dokumentiem,» pauž J. Taukačs.
Savukārt zvērinātu advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene partnere Andra Rubene gan atgādina, ka par tiesību normām, kas paredz valdes locekļa personisko mantisko atbildību par kapitālsabiedrības nodokļu parādiem, ir iesniegts pieteikums Satversmes tiesā, kurā norādīts, ka apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežo Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu, pārkāpj ietverto vienlīdzības principu un tiesības uz taisnīgu tiesu.