Mēs vienmēr esam vērojuši klientu uzvedību un cenšamies tiem piedāvāt pēc iespējas ērtākus pakalpojumus, kas vienlaikus būtu arī ekonomiski izdevīgāki. Ja salīdzinām 2014. gadu ar 2013. gadu, tad redzam, ka klientu klātienes vizītes filiālēs samazinājās: 2013. gadā par 25%, bet pērn - par 37%. Klienti aizvien vairāk izvēlas attālinātos pakalpojumus, kurus var veikt internetbankā, turklāt tad nav jāmaksā komisijas maksa. Jā, šogad slēdzām filiāles desmit pilsētās, taču atstājām internetbankas termināļus, kā arī iemaksas un izmaksas bankomātus. Un, lai gan ir samazinājies filiāļu skaits, to apmeklējumi arī turpina sarukt. Šāgada pirmajā pusgadā atlikušajās filiālēs tie ir samazinājušies vēl par 20%.
Tad jūs nepiekrītat apgalvojumam, ka banku filiāļu slēgšana ir zināms kavēklis uzņēmējdarbības attīstībai reģionos?
Nē, es domāju, ka filiāļu fiziska pieejamība uzņēmējiem nemaz nav tik nepieciešama. Uzņēmējiem ir nepieciešamas konsultācijas, piemēram, investīciju gadījumā. Šādas konsultācijas mēs uzņēmējiem vienmēr nodrošinām - vai nu aizbraucot pie klienta, vai nu jebkurā viņam ērtākajā mūsu bankas filiālē.
Kāda ir jūsu bankomātu tīkla veidošanas politika? Tas īpaši satrauc cilvēkus pagastos, kur līdz tuvākajam bankomātam bieži jāmēro pat pārdesmit kilometru.
Es gribētu uzsvērt, ka iespējas izņemt skaidru naudu ar karti ir arī veikalos, ja tur ir POS terminālis. Pašlaik 800 vietās visā Latvijā ir šādi veikali, kuros SEB bankas klienti ar savām maksājumu kartēm var pie kases izņemt skaidru naudu. Es domāju, ka šādu veikalu tīklu noteikti vajadzētu paplašināt. Jo skaidrs, ka mēs savu 200 bankomātu tīklu līdz 1000 bankomātiem nepaplašināsim. Turklāt jāsaprot: ja kādā apdzīvotā vietā bankomātu izmanto daži simti klientu, bet tā uzturēšana izmaksā vairākus tūkstošus eiro, tad šādam pakalpojumam ekonomisko pamatojumu atrast ir ļoti grūti.
Kā vērtējat valsts mājokļu galvojumu programmu, un cik hipotekāro kredītu šīs programmas ietvaros esat izsnieguši?
Pagājušajā nedēļā apstiprinājām simto valsts galvoto aizdevumu, kas ir ceturtā daļa no visiem aizdevumiem šajā programmā. Tā ir atradusi savu mērķauditoriju, un to izmanto visā Latvijā, ne tikai Rīgā. Protams, komercbankas vērtē arī īpašuma atrašanās vietu un labprātāk kreditē īpašumu lielā pilsētā nekā mazpilsētā vai ciematā. Taču ar šīs programmas palīdzību hipotekārie kredīti ir pieejamāki arī iedzīvotājiem ārpus lielajām pilsētām. Pārsvarā ģimenes vēlas iegādāties ekonomiskus divistabu dzīvokļus līdz 50 000 eiro vērtībā. Pašlaik hipotekāro kredītu pirmā iemaksa ir 20% no pirkuma iegādes summas. Nolikto atslēgu principa piemērošanas gadījumā tā var sasniegt pat 50%, bet ģimenei ar bērniem, kas izmanto valsts atbalsta programmas iespējas, starta līmenis ir 5%.
Vai hipotekāro kredītu ņēmēji izvēlas arī nolikto atslēgu principa piemērošanu?
Līdz šim mēs nevienu hipotekāro kredītu neesam izsnieguši uz šādiem noteikumiem. Ir bijuši klienti, kas par to interesējas, taču tas nav rezultējies ar konkrētu lēmumu. Domāju, ka nolikto atslēgu principu klienti neizvēlas tieši paaugstinātās pirmās iemaksas dēļ.
Cik liela ir iedzīvotāju un uzņēmēju interese par kredītiem? Vai piekrītat apgalvojumam, ka bankas labprāt kreditētu vairāk, bet nav īsti, kam šos kredītus izsniegt?
Es noteikti piekrītu, ka mūsu vēlme izsniegt kredītus uzņēmējiem ir lielāka nekā pieprasījums no viņu puses. Uzņēmumi vēl joprojām ir ļoti piesardzīgi. To noteikti ietekmē arī ģeopolitiskā situācija - konflikts Ukrainā, arī Grieķijas notikumi. Uzņēmēju skats uz nākotni ir drīzāk piesardzīgs nekā optimistisks. Pašlaik visaktuālākā ir jaunu noieta tirgu atrašana.
Tajā pašā laikā - vai te nav pretruna ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera plāna iniciatīvām, kuras vērstas tieši uz mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, jo, kā apgalvo Eiropas investīciju banka, tiem ir apgrūtināta pieeja banku finansējumam. Pēc jūsu teiktā šķiet, ka uzņēmēji nemaz nevēlas kredītus.
Es domāju, ka te nav pretrunas, jo Junkera plāna ietvaros aizdevums tiks piešķirts tādiem uzņēmējdarbības projektiem, kuri ir riskantāki par tiem, kurus mēdz finansēt komercbankas. Domāju, ka ir daudz uzņēmēju ar inovatīvām idejām, taču nepietiekamu naudas plūsmu. Mēs, komercbankas, šādos gadījumos pārsvarā naudu neaizdodam, jo mūsu riska apetīti ierobežo atbildība pret noguldītājiem. Tad talkā varētu nākt garantijas Junkera investīciju plāna ietvaros.
Cik uzņēmējiem pērn esat izsnieguši kredītus?
Pirmajā pusgadā esam izsnieguši jaunus aizdevumus uzņēmumiem 180 miljonu eiro vērtībā. Mēs būtu gatavi izsniegt līdz pat 750 miljoniem eiro gadā. Iepriekš 2011. un 2012. gads šajā ziņā bija pozitīvāks, kad izsniedzām vairāk kredītu uzņēmējdarbībai. Tas bija saistīts ar Eiropas struktūrfondu apguvi - projektiem ceļu būvniecībā, ūdenssaimniecības sakārtošanā utt. Šis posms ir beidzies, tagad vairāk vajadzētu būt tieši privātā biznesa iniciatīvām. Vēlētos jaunu izrāvienu.
Ja runājam par iedzīvotāju aizņemšanos, populārs ir joks, ka bankas kredītus vislabprātāk izsniedz bagātiem cilvēkiem, kam tie nemaz nav vajadzīgi. Kāda daļa patiesības ir šajā jokā?
Es šim jokam nepiekristu, jo mūsu klienti, kuriem kredītus izsniedzam, nav uzskatāmi par bagātniekiem. Vidējais aizņēmējs ir jauns, izglītots cilvēks ar savu stabilu profesiju un ienākumiem, bet nekādā ziņā ne bagātnieks.
Kādi ir kritēriji ienākumiem, lai saņemtu hipotekāro kredītu?
Mēs raugāmies, lai ikmēneša hipotekārais kredīts nepārsniegtu 40% no kopējiem ienākumiem. Tātad, ja cilvēka ienākumi ir 1000 eiro, tad hipotekārais maksājums nedrīkstētu pārsniegt 400 eiro mēnesī. Protams, ņemam vērā arī apgādājamo skaitu.
Vai varat teikt, ka ir beigušies tie laiki, kad bankas izsniedza kredītus, balstoties uz aplokšņu algu ienākumiem?
Attiecībā uz SEB banku - noteikti. Mēs esam par caurspīdīgu ekonomiku un nodokļu nomaksu. Mēs neatbalstīsim nedz iedzīvotājus, nedz uzņēmējus, kas izvairās no nodokļu nomaksas. Savā ziņā tas nav viegli, īpaši ārpus Rīgas, kur banku darbinieki pazīst iedzīvotājus personīgi un zina, ka viņiem it kā ir pietiekami ienākumi, taču neoficiāli. Tādos gadījumos tomēr kredīti izsniegti netiks.
Kā vērtējat Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvu, ka bankām būs jāsniedz VID ziņas par klientu hipotekārajiem maksājumiem?
Iniciatīvas jēga ir saprotama, un es atbalstu nodokļu nomaksu, kā arī to, ka nav pareizi manipulēt ar lieliem skaidras naudas uzkrājumiem un aizdevumiem. Tajā pašā laikā iedzīvotāji noteikti to uztvers ļoti piesardzīgi. Te jāņem vērā arī personas datu aizsardzība. Domāju, ka par visu, kas notiek iedzīvotāju kontos, nevajadzētu ziņot VID. Tas būtu derīgi gadījumā, ja par kādu personu VID uzsācis nodokļu pārbaudi, nevis automātiski par visiem klientiem.
Kā jaunais Kredītbiroja likums ietekmē banku sektoru un darbu?
Mēs pašlaik vēl sadarbību ar Kredītbiroju neesam uzsākuši, bet ir vienošanās to uzsākt rudenī. Manuprāt, tā ir ļoti laba iniciatīva. Tas nāks par labu arī godprātīgiem kredītmaksātājiem, ja viņu kredītvēsture būs pieejama vienuviet, ar to saprotot ne tikai kredītus, bet arī līzingus un citus nelielus aizņēmumus.
Kā situācija Grieķijā var ietekmēt eiro kursu, eirozonu un banku sektoru?
Ja raugāmies uz akciju tirgu, tad jau šobrīd šī ietekme ir ietverta gan akciju, gan obligāciju cenā. Līdz ar to es nedomāju, ka tuvākie notikumi, lai kādi tie arī būtu, būtiski sašūpos akciju tirgu vai banku sektoru. Vēlos uzsvērt, ka kredīti un parādi ir jāatmaksā. Es nevaru iedomāties scenāriju, ka Grieķijas parādus vienkārši noraksta.