Bezmaksas dzeramā ūdens resurss
LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante zinātniskā asistente Inga Retiķe norāda, ka Latvija ir bagāta ar labas kvalitātes pazemes ūdeņiem un daudzviet tie izplūst zemes virspusē avotu veidā. Arī mūsdienās avotu ūdens ir vienīgais bezmaksas dzeramā ūdens resurss. «Tas, cik daudz avotu ir Latvijā, nav zināms, tie varētu būt vairāki tūkstoši, tomēr apkopojoša karte ar avotu atrašanās vietām Latvijā nav sastādīta,» stāsta Inga. Biotopu eksperts Ansis Opmanis, kas ilgus gadus nodarbojies ar avotu apzināšanu un pētniecību Latvijā, atgādina, ka cilvēku ticībai ir liels spēks, iespējams, tieši tādēļ avotu ūdens aizvien ir tik iecienīts. Viņš norāda - lai gan šobrīd Dabas pieminekļu datubāzē ir ieraksti par 2530 avotiem, to skaits noteikti ir lielāks.
Inga Retiķe stāsta, ka visbiežāk avotus varēs atrast gar upju ielejām - vietās, kur atsedzas krasti. Lai gan Latvijā ir arī krītošie avoti, piemēram, Kalnabeitu avots, tomēr lielākoties var saskarties ar kāpjošajiem avotiem. Tāds, piemēram, ir Bānūžu avots. Avota ūdens virspusē var izplūst no dažādiem ūdens horizontiem, kas ieguļ atšķirīgos dziļumos. Eksperte norāda, ka avoti galvenokārt reprezentē kalcija-magnija hidrogēnkarbonātu tipa ūdeņus, kas ir raksturīgākais ūdens tips Latvijas teritorijā. Izņēmums ir Bārbeles un Beipartu avoti, kas pieder kalcija sulfātu tipa ūdenim un veidojušies ģipšu šķīšanas rezultātā.
Tradīcijas un mārketings
Lai cik arī avotu nebūtu Latvijā, tie gan senatnē, gan mūsdienās ir vieta, kurp cilvēki ne vien dodas pēc dzeramā ūdens, bet arī meklē palīdzību dažādos ar veselību saistītos jautājumos. «Vēsturiski avoti bijuši ne vien dzeramā ūdens ieguves vieta, bet tiem piedēvētas arī īpašas dziednieciskās īpašības. Arī mūsdienās cilvēki aktīvi lieto avotu ūdeni, par ko liecina apmeklētāju rindas pie populārajiem avotiem. Avotu ūdens popularitāte joprojām ir augsta gan dažādu tradīciju un pieredzes dēļ, kas pārņemta no zināmiem cilvēkiem, kas avotu ūdeni gadiem lietojuši uzturā un ir pārliecināti par ūdens labo kvalitāti un garšu, gan tāpēc, ka avotu ūdens ir pieejams bez maksas, un, protams, arī veiksmīgais mārketings,» teic Inga Retiķe. Zinātniskā asistente ir pārliecināta - lai gan kopumā avotu ūdens nav slikts, daudzviet tas kvalitātes ziņā nav arī labāks par dziļurbumu ūdeni. Viens no iemesliem - urbumus atšķirībā no vairuma avotu ir iespējams kontrolēt un apzināt, no kurienes ūdens nāk, tiek veikta ģeoloģiskā izpēte, kā arī apzināts sateces baseins.
No dziļajiem slāņiem
Lai gan cilvēkiem nereti ir priekšstats, ka avotu ūdens automātiski nozīmē kaut ko labu, izrādās, ne visos avotos būs pieejams kvalitatīvs ūdens. Lai gan avotu tūrisms, kad cilvēki aizvien biežāk ar plastmasas ūdens pudelēm rokās dodas sapildīt ūdeni pie kārtējā avota, strauji pieaug, tomēr, pirms dzerat konkrētā avota ūdeni, vajadzētu saprast, cik laba būs dzeramā ūdens kvalitāte. Labāka kvalitāte būs tādam avota ūdenim, kas izplūst no zemes dziļajiem slāņiem, līdz ar to būs aizsargāts no iespējamā virszemes piesārņojuma. «Man cilvēki mēdz jautāt, kā iespējams noteikt, cik kvalitatīvs ir kāda konkrēta avota ūdens. Visvienkāršākais variants ir pavērot avota ūdens debitu jeb iztecējušo daudzumu. Būtībā, ja avots tek no dziļajiem zemes slāņiem, avota ūdens daudzums sezonāli maz mainīsies - tik, cik tas tek ziemā, visticamāk, tecēs arī vasarā, kas liecina par ūdens kvalitāti. Tas pats attiecas uz avota ūdens temperatūru - arī tās svārstībām nevajadzētu būt pārlieku lielām. Avota ūdenim jābūt aukstam arī karstās vasaras dienās. Vidēja jebkura avota temperatūra būs no plus 6 līdz 9 grādiem pēc Celsija. Ja avota ūdens daudzums un temperatūra sezonāli pārlieku strauji mainās, visticamāk, tas iztek no zemes seklajiem slāņiem. Tomēr jāatceras, ka jebkurš avots, lai arī no kura zemes slāņa tas nāktu, potenciāli ir piesārņojumam pakļautāks nekā jebkurš dziļurbums, tādēļ, pirms pastāvīgi sāktu lietot uzturā kāda avota ūdeni, vajadzētu pārliecināties, ka avota apkārtnē un sateces baseinā netiek veikta kāda piesārņojoša saimnieciskā darbība,» skaidro Inga Retiķe. Speciāliste norāda, ka viena no lielākajām avotu ūdens nepilnībām ir pārlieku paaugstināts dzelzs saturs. Lai gan tas nerada draudus cilvēku veselības stāvoklim, lielā daļā avotu ir pārsniegts pieļaujamā dzelzs saturs. Vairākos avotos ir arī augsta nitrātjonu vērtība, kas liecina, ka avotu ūdens kopumā ir relatīvi vāji aizsargāts pret iespējamu virszemes piesārņojumu. Avotu ūdens var sajaukties ar piesārņotiem gruntsūdeņiem un virszemes ūdeņiem. «Jebkuru avotu apdraud virszemes piesārņojums. Latvijā ir konstatēti avoti, kuros ir liels vārāmā sāls saturs, kas, visticamāk, varētu būt no ceļu kaisīšanas. Tāpat avotu ūdens var saturēt pesticīdus un minerālmēslus no tuvējo labības lauku kaisīšanas. Savukārt, ja meliorācijas ietekmē pazūd kāds no avotiem, tas, drīzāk, ir nācis no zemes seklajiem slāņiem, kas jau automātiski ir ar lielāku risku nekvalitatīvam dzeramajam ūdenim,» par avotu apdraudējumu stāsta Inga Retiķe.
Kā pateicība - ziedojums
Tomēr, lai gan avotu ūdens kvalitāte ne vienmēr ir pārbaudīta, to nozīmīgums sabiedrības acīs aizvien ir liels. Ansis Opmanis stāsta, ka ar avotiem saistās daudzas teikas un nostāsti par naudas motīvu un apslēptām bagātībām, iespējams, tāpēc, ka cilvēki jau no senām dienām avotos kā pateicību atstājuši ziedojumus, tostarp naudas monētas. «Man pašam vismīļākie ir tādi avoti, kam ir skaistas kāpjošās iztekas. Viens no skaistākajiem avotiem atrodas pie Kuldīgas - Baltavots, kas iekļauts arī dabas pieminekļu sarakstā. Tāpat Staburaga avots,» savos novērojumos dalās Ansis Opmanis, norādot, ka avotu meklēšana var kļūt arī par sava veida bagātību meklēšanu un tūrisma veidu. Vienīgi, pat ja atradīsiet, jūsuprāt, vēl neapzinātu avotu, Latvijā aizvien nav vienotas datubāzes par avotiem.