Visasāk Iekšlietu ministrijas (IeM) virzītos noteikumus, kas paredzēja palielināt patvēruma meklētāju dienasnaudas apmēru, uztvēra Nacionālā apvienība (NA). Frakcijas deputāti izplatīja paziņojumu, kurā pauda viedokli, ka pret patvēruma meklētajiem ir jāizturas ar izpratni, taču viņiem sniegtā palīdzība nedrīkstot būt uz vietējās sabiedrības rēķina. Proti, pēc Labklājības ministrijas datiem 2015. gadā Latvijā aptuveni 20 000 pensionāru saņēma pensiju līdz 100 eiro un nereti bija spiesti iztikt ar mazāk kā trim eiro dienā, ņemot vērā šo informāciju, neesot godīgi palielināt imigrantu pabalstus. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), atbildot uz pārmetumiem, norādīja, ka «ir ārkārtīgi neveselīgi salīdzināt šīs grupas un tā var nonākt līdz absurdam». Viņš aicināja arī neizmirst par faktu, ka patvēruma meklētāji svešā valstī nonākuši ne savu iegribu dēļ, bet gan cenšoties aizbēgt no kara.
NA labvēlību grozījumi ieguva brīdī, kad IeM paziņoja, ka nelūdz pēc papildu finansējuma no valsts budžeta, jo nepieciešamie resursi jau ir paredzēti attiecīgajā programmā. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) uzskata, ka tieši ar šo informāciju arī vajadzējis sākt, tad nekādi konceptuāli iebildumi nevienam nebūtu radušies. Jāatzīmē gan, ka noteikumu anotācijā nekas neliecināja par to, ka vajadzēs papildu līdzekļus.
IeM norāda uz vairākiem dienasnaudas palielināšanas iemesliem. Kā viens no tiem tiek minēta pērnā gada februārī saņemtā ANO bēgļu lietu komisāra vēstule, kurā cita starpā norādīts, ka šobrīd normatīvajos aktos noteiktais uztura, pirmās nepieciešamības un higiēnas preču iegādei paredzētais finanšu līdzekļu apmērs, kuru saņem patvēruma meklētājs, nav uzskatāms par pietiekamu normālam dzīves līmenim. Ne mazāk būtiski ir arī tas, ka konkrēto līdzekļu apmērs nav mainījies kopš 2002. gada.
Trīs eiro neesot vien no gaisa parauts skaitlis, bet summa, kas balstīta iepriekšējā veikalu cenu un cilvēka vajadzību izpētē. Valsts papildus nodrošina pagaidu dzīvesvietu, bet par pārējo jāgādā pašiem, turklāt personas, kas ir patvēruma meklētāja statusā, nav tiesīgas strādāt, tāpēc citi ienākumi izpaliek. Uzturnaudu maksā īslaicīgi, kamēr cilvēki uzturas patvēruma meklētāju centrā Mucenieki.
Grūti spriest par to, vai minēta summa tiešām ir adekvāta, nav arī vienotas Eiropas Savienības valstu prakses, ko ņemt par piemēru. Bēgļu pabalsti un dzīvošanas nosacījumi katrā vietā atšķiras. Atsevišķās zemēs dienasnauda paredzēta vienkārši papildu tēriņiem, jo higiēnas lietas un ēdiens tiek nodrošināti, savukārt citviet, līdzīgi kā pie mums, ar atvēlētajiem līdzekļiem jāspēj sev nodrošināt arī pirmās nepieciešamības preces. Piemēram, igauņi katram atvēl 90 eiro mēnesī, bet Francijā 11,45 eiro dienā, iekļaujot summā izdevumus pārtikai, savukārt Austrijā patvēruma meklētājam piešķir 50 eiro mēnesī, papildus dodot ēdienu vai naudu tā iegādei. Ar šķietami mazu summu bēglis var rēķināties Lietuvā - tur paredzēts saņemt vien desmit eiro mēnesī, taču ēdienu un citas preces valsts nodrošina atsevišķi.
Jaunie grozījumi Latvijā stāsies spēkā jau tuvākajā laikā - nākamajā dienā pēc to publicēšanas Latvijas Vēstnesī.