Ministrs arī piebildis, ka automašīnu zādzību pēc pasūtījuma organizētajā noziedzīgajā biznesā īpaši aktīvi esot lietuvieši: «Automašīnas tiek nogādātas Lietuvā, bet no turienes tālāk uz austrumiem.»
Vācijas policijas statistika liecina, ka pērn par noziegumiem, ko veikuši organizētie noziedzīgie grupējumi, ierosināto lietu skaits palielinājies par 7,2%. Turklāt organizētās noziedzības darbībā palielinās tās starptautiskie mērogi. Pat tādus noziegumus kā telefonkrāpniecība, automašīnu nozagšana, zagšana veikalos, dzīvokļu apzagšana, arvien biežāk paveic kriminālsindikāti, kuri nāk no ārvalstīm.
T. de Mezjēru uztrauc, ka ar organizēto noziedzību saistīto notiesāto vai aizdomās par noziegumiem turamo vidū kļuvis vairāk ārzemnieku. Vācijas pilsoņu starp viņiem ir 36%, savukārt katrs desmitais no tiem ir migrants, kurš ieguvis Vācijas pasi.
Neproporcionāli strauji to ārzemnieku vidū, kuri Vācijā veikuši noziegumus, pieaudzis Rumānijas pilsoņu skaits - par 216% un Gruzijas pilsoņu skaits - par 203%. Šī iemesla dēļ L. de Mezjērs pērn parakstījis ar Gruziju īpašu vienošanos par sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā.
Pēc Rumānijas pievienošanās Eiropas Savienībai tās noziedzība pārņēmusi savā kontrolē daudzus bordeļus Vācijā, izspiežot no tiem vācu, poļu un krievu prostitūtas. Rumāņi sākuši darboties arī benzīntanku maksājuma karšu viltošanā, radot zaudējumus 3,5 miljonu eiro apmērā.
Vāciju pārsteidzis gruzīnu noziedzības fenomens. Pērn valstī tika izmeklētas krimināllietas pret 300 Gruzijas pilsoņiem. Viņu galvenā specializācija - zādzības no dzīvokļiem un veikaliem. Zagtais automobiļu vai dzelzceļa konteineros tiekot nogādāts ārzemēs.