Salauztās šautenes dēļ visu piektdienu Andrejam un viņa trenerim Intaram Berkulim nācās ziedot jaunas veidošanai: vecā laide bija jāpielāgo gluži kā no jauna, jo tomēr pēdējās divas sezonas Rastorgujevs startēja ar citas formas laidi, pie katras, protams, jāpierod. Apskatoties jauno ieroci, ar neapbruņotu aci redzams, ka tā dizains diezgan ievērojami atšķiras no iepriekšējā. Varam tikai minēt, cik lielā mērā tas Andrejam traucēja šautuvē Otepē, taču pēdējos Pasaules kausa posmos sekmes bijušas līdzīgas, bet vējainajā Otepē mazāk precīzi bija teju visi. Svētdien iedzīšanā norvēģis Lāšs Helge Birkelands bija tuvu medaļai pat ar pieciem soda apļiem, taču burtiski metru pirms finiša paklupa un zaudēja cīņu ar krievu Antonu Babikovu.
Pēc finiša Rastorgujevs atteicās sniegt komentāru par savu veikumu. Ģērbjoties viņš neslēpa savu vilšanos, šūpojot galvu un saviebjot seju, kad vācietis Florians Grafs iztaujāja latvieti, ik pa laikam norādot ar roku uz Andreja šauteni. Beigās Grafs draudzīgi uzsita Andrejam pa plecu.
Ar medijiem Rastorgujevs nerunāja, toties vairākus simtus kuplo līdzjutēju saimi ignorēt nevarēja. Pametot stadionu, viņš «deva pieci» Latvijas faniem, sniedza pāris autogrāfu, bet pirms nozušanas pavisam sev neierasti skaļi nokliedzās: «Paldies!» Un arī līdzjutēji viņam pateicās. Par sagādātajām emocijām.
Sestdien sprintā Andrejs varētu vēlēties ātrāku slēpojumu. Kad viņam slēpes slīd labi, viņš var būt pārliecinoši ātrākais pat Pasaules kausu posmos, ko pierādījis ne reizi vien. Sestdien tā ne tuvu nebija, savukārt svētdien iedzīšanā viņš šajā elementā bija sev ierastajā līmenī - otrs ātrākais solis trasē, tikai pussekundi atpaliekot no vācieša Johannesa Kīna. Cerības uz augstāku vietu pabojāja jau guļus šaušana, kad kopā tika pieļautas četras kļūdas. Neliels cerību stariņš parādījās trešajā piegājienā pie ugunslīnijas, kad kļūdījās teju visi priekšā esošie un Andrejs pārliecinoši un ātri aizvēra pirmos četrus mērķus. Bet piekto - neaizvēra. Rastorgujevs gan tempu nemazināja un turpināja cīņu līdz pēdējam, bet augstāk par 10. vietu pakāpties nebija reāli.
Eiropas čempionāts aizvadīts nesekmīgi. Pērn Čehijā alūksnietis izcīnīja veselas divas medaļas - zelta (klasikā) un bronzas (sprintā), bet iedzīšanā nemaz nestartēja, jo steidzās uz nākamajām sacensībām. Šoreiz nācās samierināties ar krietni pieticīgākiem rezultātiem. Tāpat kā, piemēram, vairākiem citiem spēcīgiem biatlonistiem no Vācijas un Norvēģijas.
«Vakar noskatījos filmu, tad gāju gulēt. Šorīt pamodos, pabrokastoju, atkal pagulēju un tad devos uz sacensībām - lūk, arī viss panākuma noslēpums,» preses konferencē pēc otrās zelta medaļas izcīnīšanas Otepē jokoja krievs Aleksejs Sļepovs. Izklausās vienkāršs plāns, bet to īstenot var ne katrs.