Ģimenes ārstu prasības nav jaunas. Stāsts joprojām ir tas pats - lai gan valdība saka, ka veselība ir prioritāte, reālitātē nekādu uzlabojumu neesot. Pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidentes Sarmītes Veides teiktā, netiek risināts ne jautājums par veselības aprūpes budžeta palielināšanu, ne mediķu algām. Tāpat nekādā veidā nesamazinās rindas. Tieši otrādi - problēmu kļūst vairāk, un ģimenes ārsti to redz savās praksēs - pacienti netiek uz izmeklējumiem, turklāt pat baidās doties uz slimnīcu, jo zina, ka būs rindas. Tam kā pierādījumu S. Veide min arī pētījumu centra SKDS secinājumus, ka Latvijas iedzīvotāji visnedrošāk jūtas aspektos, kas saistīti ar veselību.
Problēmas gan nav tikai rīcības trūkumā, pēc S. Veides sacītā, ģimenes ārstos ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) neieklausās. Viņš arī LĢĀA nav iepazīstinājis ar savu redzējumu, kā samilzušās problēmas risināt. Asociācija rakstījusi vēstuli valdības vadītājam Mārim Kučinskim (ZZS), aicinot uz tikšanos, taču saņemts atteikums ar norādi pagaidīt, kamēr Veselības ministrija (VM) būs izstrādājusi rīcības plānu un tas būs apstiprināts valdībā. Te gan atkal ir nākamās problēmas - asociācija uztraucas, ka rīcības plānā netiek ņemti vērā praktiski ārstu priekšlikumi. Ģimenes ārsti plāna projektu nav pat redzējuši.
Nevar gan teikt, ka rīcības plāns ar sadarbības partneriem nebūtu apspriests. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris Dienai stāsta, ka arodbiedrība ir piedalījusies plāna apspriešanā un vērā ņemti arī viņu ieteikumi. Vēl gan nav redzēta tā dokumenta versija, kas iesniegta pēc valdības vadītāja lūgtajām plāna korekcijām. Arī VM pārstāvis Oskars Šneiders Dienai uzsver, ka marta vidū rīcības plāns apspriests Nacionālās trīspusējās padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomē ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un nozares arodbiedrību pārstāvjiem - tātad ar darba devējiem un ņēmējiem. Taču šāda dokumenta saskaņošana ar visām profesionālajām organizācijām būtu ļoti grūta, un process krietni ievilktos, turklāt sadarbība vismaz ar daļu no ģimenes ārstiem izveidota. Tālāk tā jau esot katras asociācijas izvēle - piedalīties sarunās un darba grupās vai to nedarīt.
Sarunās piedalās Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, kuras vadītāja Līga Kozlovska Dienai stāsta, ka sadarbība esot konstruktīva. Līdz ar to atbalsts LĢĀA rīkotajām protesta akcijām no lauku ģimenes ārstiem būs tikai attiecībā uz kopējā veselības aprūpes finansējuma palielinājumu. L. Kozlovska ir pārliecināta, ka visiem mediķiem ir jāiestājas par nozares attīstību, bet specifiskus primārās veselības jautājumus var atrisināt tikai sarunu ceļā.
S. Veides vadītā asociācija tādās sarunās kā patlaban notiekošās neplāno piedalīties, jo neredzot tam jēgu - ministrija piekritusi īstenot tikai jau sen apsolītas lietas. Piemēram, kapitācijas nauda pilnā apmērā ģimenes ārstiem jau bija jāatgriež no 2015. gada, bet ministrs to pasniedz kā jaunumu un nākšanu pretim. Ģimenes ārstu vēlmi protestēt attaisno V. Keris, atzīmējot, ka jāpievērš uzmanība naudas trūkumam nozarē. Taču par arodbiedrības atbalstu viņš vēl pastāstīt nevarēja.
G. Belēvičs gaidāmos protestus īpaši nekomentē, bet M. Kučinskis joprojām sola ar mediķu profesionālajām organizācijām tikties tad, kad rīcības plāns būs gatavs. Tas nozīmē, ka tikšanās, visticamāk, notiks vēl pirms plānotā piketa pie valdības.