Nākamajā gadā 31,5 miljoni, bet vēl šogad deviņi miljoni eiro - tās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) Dienai min kā gala summas, lai reformu īstenotu. Šobrīd gan trūkst 4,5 miljonu eiro, lai atalgojumu celtu arī kultūrizglītības pedagogiem, turklāt Finanšu ministrija norāda, ka tādas naudas nav. Tas gan nemaina to, ka modelis uz valdības sēdi tiks gatavots esošajā versijā ar cerību, ka naudu tomēr atradīs. «Šis modelis ir visveiksmīgākais un vistaisnīgākais, kur esam ievērojuši gan esošo situāciju, gan vēlamās attīstības tendences. Modelis ir maksimāli taisnīgs,» uzsver K. Šadurskis.
Finansējums kultūrizglītības pedagogiem gan nav vienīgās bažas sociālajiem partneriem. Jautājums ir arī par to, vai Pierīgas skolās samaksa nesamazināsies un kas notiks ar pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Izskatās, ka diskusijas par to turpināsies, jo ministrs atzīmē, ka bērnudārzos atalgojums 680 eiro par likmi tiks sasniegts tikai divu gadu laikā. Savukārt Pierīgas novadiem iepriekš noteiktā skolotāju un skolēnu attiecība nemainīsies, kas varētu nozīmēt, ka daļai atalgojums var samazināties.
Lai gan politiķu retorika liecina, ka modelis būtībā ir pabeigts un vienīgā aizķeršanās ir finansējums, sociālie partneri pēdējo tā versiju nav redzējuši un nezina, vai ir panākts kompromiss par vairākiem būtiskiem aspektiem. Kā Dienai sacīja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) viceprezidente Aija Melle, skolotāji dodas atvaļinājumā, bet skaidrības par viņu darbu septembrī nav nekādas. Ar sociālajiem partneriem ministrija jau kādu laiku nesarunājas, un turpmākas tikšanās ieplānotas nav. Viņa arī kā skolas direktore nav varējusi kolēģiem izskaidrot, ko sagaidīt turpmāk. Skaidrs tikai, ka izglītības iestāžu vadītājiem atvaļinājuma laikā būs jāstrādā.
Pēdējo modeļa variantu nav redzējusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Viņa uzsver - tā ir tikai politiska vienošanās, jo arodbiedrība nezina par rastajiem kompromisiem un to, vai tās iebildumi ņemti vērā. Ja risinājumu bērnudārziem, Pierīgai un kultūrizglītības pedagogiem nebūs, arodbiedrība pret modeli iebildīs.
A. Melle arī min, ka nokavēti termiņi. Ja skolās jaunā modeļa dēļ būs brīvas vakances, tad jau tagad būtu jāmeklē darbinieki, to izdarīt septembra sākumā nevar. Šāda vajadzība varētu būt lielajās skolās. «Pieļauju, ka radikālākas izmaiņas varbūt var veikt ar 1. janvāri - jauno budžeta gadu -, bet es neredzu, kā ir iespējams mācību gadu uzsākt ar pilnīgi jaunu modeli,» viņa komentē.
Neskatoties uz to, ka pedagogiem sācies atvaļinājums, arodbiedrība ir gatava sanākt uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par turpmāko, jo vēl ilgāka vilcināšanās nav pieļaujama. Nevilcināties gan sola arī premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš aģentūrai LETA uzsvēris, ka apmēram jūlijā visam jāpieliek punkts. Savukārt K. Šadurskis Dienai min, ka valdībā par modeli varētu spriest 5. jūlijā, bet diskusijas ar sociālajiem partneriem būs pirms tam.