Situācija bēdīga
Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, liecina VK veiktā revīzija Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?. Ugunsdrošības prasību ievērošana valstī noteikti neesot arī prioritāte. Secināts, ka pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi. Arī administratīvie sodi par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem, pēc VK sacītā, tiek piemēroti šokējoši reti. Lai arī pārkāpumi tiek konstatēti vairāk nekā 90% objektu, sodi piemēroti vien 5% gadījumu. Savukārt saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem vien 1% zemes īpašnieku par teritorijas nesakopšanu atbilstoši ugunsdrošības prasībām saņem sodu.
Kritiska situācija gan esot arī pašā ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr VUGD veiktās ugunsdrošības pārbaudes pēdējos 10 gados notiek aizvien retāk. Piemēram, 2006. gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015. gadā - vairs tikai 8000. Turklāt gadu no gada tās tiek veiktas lielākoties vienos un tajos pašos objektos, bet konstatēto pārkāpumu skaits nemazinās. Katrā pārbaudē inspektori konstatējuši vidēji četrus pārkāpumus.
Par nenopietno attieksmi liecina arī tas, ka gandrīz trešdaļa skolu, 28,6% kultūras un sporta centru un 26,0% ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav nodrošinātas ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām.
Lielāko akmeni VK met tieši Iekšlietu ministrijas dārziņā - tā nav definējusi ilgtermiņa mērķus un sasniedzamos rezultātus. Līdz ar to grūti ir pārmest VUGD mērķtiecības trūkumu darbībā, ja mērķu praktiski nav, norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Piemēram, Igaunija, kur ugunsdrošības situācija vēl nesen bija sliktāka nekā Latvijā, pateicoties skaidri definētiem sasniedzamajiem rezultātiem, nu mums ir krietni priekšā.
Izgaismoja problēmu
«VK vēlreiz secinājusi to, kas mums jau gadiem bija zināms, - ugunsdrošība iedzīvotāju, uzņēmumu un iestāžu vidū nav prioritāte,» Dienai saka VUGD pārstāve Viktorija Gribuste. Situācija dienesta ieskatā gan pakāpeniski uzlabojas. Par to liecina, piemēram, ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Ja 2002. gadā dzīvību zaudēja 267 cilvēki, tad pērn 90. Arī ugunsnelaimju daudzums pērn sarucis.
Runājot par piemērotajiem sodiem un pārkāpumu nenovēršanu, V. Gribuste atzīmē, ka soda nauda ne vienmēr atrisina problēmu. Būtiskāk ir panākt iedzīvotāju un juridisko personu domāšanas maiņu un attieksmi pret ugunsdrošību. Pēc VUGD iniciatīvas šobrīd katrā uzņēmumā ir par ugunsdrošību apmācīta un izglītota persona. Dienestā arī cer, ka no 2018. gada tiks ieviests mācību kurss Cilvēkdrošība.
Tikmēr IeM Dienai norāda - revīzijas secinājumi būs priekšnosacījums, lai paaugstinātu ugunsdrošības līmeni un ugunsdrošības uzraudzības efektivitāti valstī. Ministrijas pārstāve Gunta Skrebele stāsta, ka izvirzīti tiks gan konkrēti mērķi, gan veicamais pasākumu kopums un sasniedzamie rezultāti.