Kredītu jūgā
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija pērn nopelnīja 36 tūkstošus eiro. Viņas laulātais draugs Jānis Stūrmanis, kurš arī ir tiesnesis, saņēma par 13 tūkstošiem mazāk nekā sieva. Taču D. Treijas parādsaistības mērāmas 172 tūkstošos eiro, kas ir par 112 tūkstošiem vairāk nekā pāra kopējie gada ienākumi. Līdzīga parādu nasta ir arī Rīgas rajona tiesā strādājošajai Valijai Grebežniecei, kura gadā saņem 27 000 eiro. Abām tiesnesēm parādu veido hipotekārais kredīts. «Māju nopirku 2007. gada decembrī, tad arī uzreiz sākās krīze,» Dienai skaidroja V. Grebežniece un piebilda, ka līdz ar krīzes sākumu arī vairs neizdevās pārdot viņai piederošos dzīvokļus, kuri tiek tirgoti joprojām. Jokojot tiesnese norāda, ka liels parāds savā ziņā liecina par tiesneša godīgumu.
«Parādu esamību pašu par sevi nevajadzētu uzskatīt par indikāciju tam, ka kāds tiesnesis ir veicis vai gatavojas veikt pretlikumīgas darbības. Tomēr neapšaubāmi liela parādu nasta var nostādīt amatpersonu situācijā, kurā uz to ir vieglāk izdarīt spiedienu,» komentē centra Providus pētnieks Olafs Grigus. Īpaša uzmanība jāpievērš, ja rodas iespaids, ka konkrētā persona ir uzņēmusies bezatbildīgas parādsaistības, kuras tai varētu būt grūti izpildīt.
Līdzīgās domās ir arī organizācijas Delna direktors Jānis Volberts: «Ja cilvēkam pēc ikmēneša kredītu nomaksas paliek summa, kas nav pietiekama viņa un apgādājamo ikdienas vajadzību nodrošināšanai, tā uzreiz ir milzīga sarkanā lampiņa, kas signalizē teju par kliedzošiem korupcijas riskiem. Lielas parādsaistības ir viena no pamatpazīmēm, ka cilvēkam ir korupcijas riski, un, ja pienāks situācija, kurā viņam būs grūti samaksāt saistības un viņam piedāvās kukuli, ir daudz lielāka iespēja, ka viņš to paņems, nekā cilvēks, kuram nav spiedīga finanšu situācija.» Taču viņš piebilst, ka, lai izdarītu secinājumus par konkrētiem cilvēkiem, jāzina kopējais ģimenes ienākumu lielums un apgādājamo skaits.
Tiesnese V. Grebežniece atzīst, ka atalgojums nav liels, bet viņai pietiekot, pieaugušie bērni palīdz un kopumā «visi esam paēduši un apģērbti». Arī D. Treija uzsvēra, ka atalgojums ir pietiekams kredītsaistību dzēšanai un normāla dzīves līmeņa nodrošināšanai.
Nav plāna
«Atsevišķos gadījumos parādsaistību radītie korupcijas riski varētu saasināties, piemēram, situācijās, kad amatpersonai rodas bažas, vai tās atrašanās amatā nav apdraudēta,» skaidro Providus pētnieks. Atbildot uz jautājumu, vai amata apdraudēšana varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu, gan D. Treija, gan V. Grebežniece Dienai norādīja, ka tiesneša amatu apdraudēt nav tik viegli un tādā veidā izdarīt spiedienu ir samērā grūti. D. Treija vēl piebilda, ka 20 gadu laikā neviens neesot centies izdarīt spiedienu uz viņu un viņas pieņemtajiem lēmumiem.
Tomēr pēc sarunām ar ekspertiem secināms, ka kopumā Latvijā trūkst plāna, kā novērst korupcijas risku tiesu sistēmā, un notiek sava veida paļaušanās uz godaprātu. «Es domāju, ka tieslietas ir ļoti aktuāla joma, kurā ir lieli korupcijas riksi. Šobrīd, piemēram, lielākajai daļai tiesu nav izstrādāti nekādi pretkorupcijas plāni, un tiesneši ļoti pasīvi apmeklē apmācības vai cita veida pasākumus, kuros aktualizē šī jautājuma nopietnību,» problēmu skaidro J. Volberts un piebilst, ka bieži tiek ziņots par korumpētiem tiesnešiem un tas arī vairākos gadījumos ir pierādīts. Pretkorupcijas plānu nav ne rajona tiesām, ne apgabaltiesām, bet Tiesu administrācija vēl tikai domā par to izstrādi un ieviešanu.
Cienījami iekrājumi
Tomēr apgalvot, ka visiem tiesnešiem klājas slikti, nevar - par spīti salīdzinoši nebūt ne lielajai algai, daži gadu gaitā pamanījušies iekrāt pieklājīgas summas. Lielāko summu jeb vairāk nekā 243 tūkstošus bankā glabā Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis Kārlis Stārasts. Lai gan lielākajai daļai amatpersonu ir bezskaidras naudas uzkrājumi, ir arī tādi, kuri izvēlas turēt skaidru naudu. To skaitā ir arī, piemēram, Juris Kokins, kurš strādā Daugavpils tiesā un skaidrā naudā uzkrājis 10 tūkstošus. Pēc deklarāciju analīzes īpaši izcēlās Augstākās tiesas pārstāve Gunta Freimane, kura norādījusi, ka skaidrā naudā glabā 43 tūkstošus, taču Dienai viņa apgalvoja, ka, iesniedzot deklarāciju, kļūdījusies un nauda vienmēr atradusies bankā.
J. Volberts uzsver - prakse veidot skaidras naudas uzkrājumus vērtējama negatīvi un no tā vajadzētu izvairīties: «Šāda veida nauda vispār nav kontrolējama. Nav zināma ne izcelsme, ne tālākās gaitas. Tiklīdz tā ir elektroniski, ir iespējams izsekot naudas plūsmas likumībai.» O. Grigus piebilst, ka skaidras naudas turēšana ir neizdevīga un var sabiedrībā radīt pamatotas bažas par tiesnešu godaprātu, taču jāatzīmē, ka reizēm cilvēki vienkārši neuzticas bankām, nevis kaut ko slēpj.
16 auto un loto laimesti
Tienešu deklarācijas ir visai līdzīgas, tomēr dažās novērojamas arī neierastas lietas. Piemēram, Liepājas tiesas pārstāvja Renara Jūrmaļa īpašumā atrodas 16 transportlīdzekļu vienību. Kāpēc radusies tāda situācija un kā viņš tās visas izmanto, tiesnesis nevēlējās paskaidrot. Taču pēc deklarācijā esošās informācijas redzams, ka tas nav luksusa klases autoparks. Kopumā tiesneši iecienījuši Volvo, Volkswagen un Honda markas automašīnas.
Redzams arī, ka kāda no tiesnesēm 10 000 eiro glabā Panamā, bet citas amatpersonas labprāt izmēģina veiksmi Latvijas loto - laimesti gan nav lieli un mērāmi vien dažos desmitos eiro.