Atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) aģentūrai LETA jau atzinusi, ka komisijas darba kārtība līdz gada nogalei ir saplānota. Tātad līdz gaidāmajiem pareizticīgo Ziemassvētkiem grozījumi likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām netiks pieņemti, pat ja tām būtu atbalsts. Valērijs Agešins (SC) Dienai atgādināja, ka komisijām iniciatīva ir nodota vairākkārt, bet vienā gadījumā tā iegūlusi plauktā, citā - apaudzēta ar daudziem priekšlikumiem un noraidīta. Valda Zatlera vadītā Reformu partija savulaik ierosinājusi paredzēt iespēju pareizticīgajiem pēc izvēles paņemt brīvdienu, bet arī šis priekšlikums neesot īstenots. «Pareizticīgā baznīca Latvijā tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju. Kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā ir ap 400 000 cilvēku, bet viņiem ir ierobežotas iespējas svinēt Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā,» sacīja V. Agešins.
Saskaņas iesniegtos grozījumus likumā atbalstīja deputāti no visām frakcijām, lai gan Ilmārs Latkovskis no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) pēc sēdes apgalvoja, ka esot kļūdījies. Pārējie NA deputāti balsoja pret, bet lielākā daļa Vienotības politiķu balsojumā atturējās. Iebilstot pret svētku dienas noteikšanu pareizticīgo Ziemassvētkos, Aleksandrs Kiršteins (NA) sēdē atgādināja, ka 1936. gadā Latvijas Pareizticīgā baznīca nonāca Konstantinopoles patriarhijā un Ziemassvētku svinēšanu pārcēlusi uz 24. un 25. decembri. «Latvijas Pareizticīgā baznīca iekļāvās Ziemeļeiropas moderno baznīcu tīklā 1937. gada 22.-27. augustā,» Saeimas sēdē sacīja A. Kiršteins.