Globālo līderu, tehnoloģiju un produktu ražotāju mērķis ir savienot ar internetu faktiski katru produktu un pakalpojumu. Nav noslēpums, ka ierīces vērtība ievērojami pieaug, tiklīdz tā kļūst inteliģentāka. Vienkārša LED spuldze maksā ap pieciem eiro, bet tās vērtība pieaug vismaz 10 reižu, kad tā ar mērķi atvieglot mūsu ikdienu tiek savienota ar internetu un, atrodoties birojā, mēs varam ar sava viedtālruņa palīdzību izslēgt mājās esošās spuldzītes.
Līdz ar straujo informācijas tehnoloģiju (IT) attīstību globālajā dienas kārtībā izvirzās jautājumi, kurus tehnoloģiju nozare vienatnē nespēj atrisināt, piemēram, izglītības izvēle. Cisco sadarbībā ar Snapshots veica aptauju, lai noskaidrotu, kura pašlaik šķiet visperspektīvākā profesija Latvijā. Bijām pārsteigti, saņemot rezultātus - 51% Latvijas iedzīvotāju par perspektīvāko atzīst IT jomu. Jāsecina, ka, digitalizācijai attīstoties, IT prasmes būs iespējams pielietot gandrīz visās iespējamajās darba jomās.
Pašlaik pasaulē IT uzņēmumi aktīvi palīdz valdībām saprast digitālo prasmju trūkumu valsts pārvaldē un piedāvāt nepieciešamos risinājumus. Konkrētie digitalizācijas risinājumi nodrošina atbilstošus resursus un palīdz valsts un pašvaldību ierēdņiem darboties efektīvi.
Kamēr mēs virzāmies no informācijas laikmeta uz digitālo laikmetu, digitālajai stratēģijai jākļūst par biznesa stratēģiju. Eiropai piemīt viss, lai aktīvi uzsāktu digitālo laikmetu - infrastruktūra, prasmes un inovatīvā vide.
Latvijā digitalizācija īpaši aktīvi attīstās tieši izglītības nozarē, pēdējais apliecinājums tam ir projekts Akadēmiskais tīkls - visas pasaules izglītības tīkls, kas savieno Eiropas universitātes, un gan lektori, gan zinātnieki var apmainīties ar informāciju drošā, ātrā un ērtā veidā.
Arī skolām digitalizācija atvieglotu darbu. Esam dzirdējuši par Eiropas mēroga projektiem, kuros skolās katram audzēknim pieejams savs planšetdators, kas mācību stundu laikā ir mācību palīglīdzeklis. Skandināvijā ir prakse pat kārtot eksāmenus uz digitālajām iekārtām. Digitalizējot mācības Latvijā, skolotāji tiktu atbrīvoti no papīrlietām, un pedagogu darbs kļūtu vismaz trīs reizes efektīvāks, jo nakts stundas nebūtu jāvelta skolēnu mājasdarbiem, to skolotāju vietā automātiski darītu speciālas IT programmas.
Lai attīstītu digitalizāciju, Latvijai ir labvēlīga augsne - interneta ātrums, kuram pateicoties varam ieviest jebkuru modernu risinājumu. Ir uzņēmumi, kas interneta ātrumu pielieto, piemēram, nodrošinot videotranslācijas uz ārzemēm. Pateicoties interneta pieejamībai, kvalitātei un ātrumam, kā arī konkurētspējīgiem IT speciālistiem, arvien vairāk ārzemju uzņēmumu izvēlas savus datu centrus atvērt tieši Latvijā.
Protams, minētais nesniedz atbildes uz Eiropā aktuāliem jautājumiem - moderno tehnoloģiju, respektīvi, digitalizācijas attīstības instrumentu trūkumu un augsto jauniešu bezdarba līmeni.
*Cisco vadītājs Baltijas valstīs