Kaut gan preses konferencē A. Matīss un Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis vairākas reizes pauda gandarījumu par veiksmīgo abu pušu sadarbību, realitātē gaidāms ne viens vien konflikts. Smaidīgās sejas, visticamāk, veltītas Finanšu ministrijai, lai parādītu pašvaldību un ministrijas spēju sadarboties un vienoties, vēl pirms tiek sadalīts nākamā gada budžeta pīrāgs.
«No mūsu puses šo prasību ir iespējams īstenot, tikai pārskatot maršrutu tīklu un atceļot tos autobusus, kas ir valsts pasūtīti,» Dienai saka A. Matīss. «Mums nav citu alternatīvu, kā organizēt skolēnu transportu, jo sabiedriskais transports daudzās vietās nefunkcionē,» teic A. Jaunsleinis, norādot, ka tas savā ziņā arī ir saistīts ar slikto ceļu stāvokli. Arī šis esot jautājums, kas prasa tūlītēju risinājumu.
Lai nepārklājas
Būtībā jautājums esot par to, kādiem nosacījumiem pašvaldības ir gatavas piekrist, lai savos skolēnu autobusos uzņemtu pieaugušos un par to iekasētu naudu. Autotransporta direkcijas vadītājs Kristiāns Godiņš norāda, ka šis jautājums ir ļoti sarežģīts, tāpēc gatavu risinājumu tik drīz sasniegt vis nevarēs. Ja pirms tam netiek veikta kvalitatīva izpēte, pastāv gana liels tirgus kropļošanas risks. «Tas ir jāskatās kontekstā ar visu pārvadājumu būtību un sistēmu. Nedrīkst būt tā, ka pašvaldība paralēli reģionālajiem maršrutiem, kuri jau ir pieejami, braukā ar saviem autobusiem un iekasē naudu no pasažieriem. Tas ne tikai rada tirgus kropļojumu, bet arī zaudējumus valstij,» norāda K. Godiņš un piebilst, ka ir jāizvirza precīzi nosacījumi, lai saprastu, kādos gadījumos par šādu risinājumu vispār ir iespējams runāt. Rudenī Sabiedriskā transporta padome grasās piedāvāt savu redzējumu par šo jautājumu, pēc kura ir sagaidāms lēmums. «Cik lielas ir summas un kādus tarifus noteiks pašvaldības, šajā situācijā nav iespējams prognozēt,» teic K. Godiņš. Lai ieviestu sistēmu, viens valsts izvirzītais kritērijs ir skaidrs - sistēmu nedrīkstēs ieviest tur, kur tā pārklājas ar reģionālo maršrutu tīklu. «Tajā brīdī, kad mēs sapratīsim, ka konkrētajā reģionā mums mazinās ieņēmumi, mēs samazināsim reisus vai pat slēgsim maršrutus. Tieši tāpēc šis ir jautājums, kas rūpīgi jāvērtē no visām pusēm,» bilst K. Godiņš.
Ministrijas dēļ
Pašvaldību savienības pārstāvis Aivo Salmiņš sarunā ar Dienu ir skarbs un saka - tāda situācija ir radusies, jo valsts nepilda savas saistības. Nacionālajā attīstības plānā ministrija ir ierakstījusi, ka visos reģionos sabiedriskā transporta pieejamība būs vismaz divas reizes dienā. «Finansējums ir ierobežots, un nav iespējams nodrošināt cilvēku pieeju sabiedriskajam transportam. Ir tā sauktie baltie plankumi, kuri Latvijā vēl nav apzināti,» stāsta A. Salmiņš. Nosaukt piemērus viņš atturas, jo vēl neesot veikta to uzskaite. «Mēs zinām, ka tā ir, bet tos vajadzētu kartēt,» viņš bilst.
Uz jautājumu, vai pašvaldības spēs īstenot Autotransporta direkcijas kritērijus par to, lai maršruti nepārklājas, A. Salmiņš atbild noraidoši. Maršruti pārklāsies, jautājums esot, cik lielā mērā.
Viņš kā piemēru min Vidzemes reģionu, kurā tiek izstrādāts pilotprojekts par transportu pēc pieprasījuma. Tā ir metodika, pēc kuras, paredzot iedzīvotāju nepieciešamību nonākt kādā mērķī, jau iepriekš tieši šim nolūkam tiek norīkots autobuss. «Piemēram, mēs zinām, ka miestā X nākamnedēļ ieradīsies zobārsts. Ir zināms, ka uz to pieteikušies padsmit cilvēku. Ņemot to vērā, pašvaldība sagādā transportu pēc pieprasījuma,» skaidro A. Salmiņš.
Lai sistēmu ieviestu, tam būs nepieciešami līdzekļi. Jau vēstīts, ka Satiksmes ministrija paralēli bāzes budžetam nākamgad prasa papildu 35 miljonus eiro. Lielākā daļa no šī finansējuma tiks novirzīta vietējo ceļu un tiltu sakārtošanai. Arī pašvaldībās ir daudz tiltu, kas atrodas avārijas stāvoklī. Kā norāda A. Matīss, liela daļa šo tiltu «principā būtu jāslēdz». Bāzes finansējumam Satiksmes ministrijai nākamgad paredzēti ap 200 miljoniem eiro, no tiem pašvaldībām tiks novirzīti teju 50 miljoni. Pieaugums pret šī gada bāzes budžetu ir 7,9 procenti.