«Kredītņēmēji domā, ka labāk pārmaksās par patēriņa kredītu, bet aizņemsies naudu uz tādu periodu, kam skaidri redzams sākums un gals. Šobrīd ne kredītņēmējam, ne aizdevējam nav skaidrs, kāda būs situācija finanšu sektorā pēc trim, pieciem vai septiņiem gadiem,» skaidro M. Bičevskis un uzsver: «To, kā situācija mainīsies Latvijā un kopumā Eiropā, precīzi prognozēt nevar neviens.»
Diena jau vairākkārt rakstīja, ka pēdējā laikā aktuāla tendence un asu diskusiju temats Eiropas finanšu sektorā ir negatīvas procentu likmes. Turklāt negatīvu procentu likmju piemērošana tiek aktualizēta gan saistībā ar noguldījumiem, gan saistībā ar kredītiem.
M. Bičevskis uz Dienas jautājumu, vai noguldītāji un kredītņēmēji Latvijā varētu piedzīvot negatīvas procentu likmes, atbild: «Es šādu situāciju neizslēdzu, bet tā noteikti nebūtu ekonomikas izaugsmi veicinoša.»
LKA prezidents arī norāda, ka neatbildēts ir jautājums, «vai monetārās politikas mērķis dzīt naudu iekšā ekonomikā ar negatīvajām likmēm tiešām sasniedz vēlamo rezultātu». Viņš arī uzsver, ka «šobrīd redzam kreditēšanas izaugsmes asnus Eiropas līmenī un arī Latvijā. Mūsu valstī pērnais gads bija pirmais pēc ilga laika, kad mēs kredītportfeļa nepārtraukto samazināšanos esam apstādinājuši un kredītportfelis kopumā sācis augt. Tas nemaina to, ka skepse par attīstības tempa kāpumu joprojām ir, jo jaunā vide ir nesaprotama».
Kopējais Latvijas banku kredītportfelis šā gada marta beigās bija 14,68 miljardi eiro, informē LKA. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati rāda - nebanku kreditētāju patērētājiem izsniegtais kredītu kredītportfelis 2015. gada 31. decembrī, salīdzinot ar 2014. gada 31. decembri, palielinājies no 397,86 miljoniem eiro līdz 450,9 miljoniem eiro, vēsta LETA.