«Piedāvājot cilvēkiem vizināšanās ar laivām pakalpojumus, gribējām, lai tās būtu nevis vienkāršas laivas, bet laivas ar stāstu,» saka biedrības Pāvilostas laivas dalībnieks Ģirts Vagotiņš-Vagulis un turpina: «Sākām meklēt vecās laivas, kuras varētu restaurēt, taču padomju gados tās tikušas iznīcinātas. Tad nolēmām laivas būvēt paši - tieši tādas, kādas XX gadsimta sākumā bija Pāvilostā. Izpēte notika pēc fotogrāfijām, jo neatradām ne skices, ne rasējumus. Tas bija sarežģīts process, jo parasti jau fotografē cilvēkus laivās, nevis pašas laivas, līdz ar to laivu konstrukcijas pilnībā bildēs nebija redzamas. Braucām arī ekspedīcijās gar piekrasti līdz pat Mērsragam. Daudz noderīga idejas realizēšanai ieguvām arī Mazirbes laivu kapsētā. Konsultējāmies ar vecākiem vīriem, kuri padomju kolhozu laikos kaut nedaudz bija sastapušies ar laivu būvniecību, jo tādu īstu laivu būvētāju, kurš varētu ierādīt šī amata prasmes, mums tā arī neizdevās atrast. Idejas smēlāmies arī no skandināviem, igauņiem, vāciešiem.»
Apkopojot iegūtās zināšanas, laivas rasējuma projektu veikuši jau ar mūsdienu moderno tehnoloģiju palīdzību, izmantojot datoru. Pirmā laiva, būvēta klinkerbūves jeb pārlaidbūves tehnikā, vietējā Pāvilostas galdnieka darbnīcā tapa 2011. gada sākumā. Drīz vien uzbūvēta arī nākamā laiva.
Tagad Sakas upes piestātnē Pāvilostā var apskatīt un arī pavizināties ar divām piecus metrus garām airu koka laivām Ligita un Austra un divām lielākām astoņus metrus garām laivām Brigita un Biruta. Ievērojot tradīcijas, laivas ir nosauktas sieviešu vārdos. Ar laivām var ceļot gan pa Sakas upi, gan izbraukt jūrā.
Kā uzsver Ģirts Vagotiņš-Vagulis, šīs ir videi draudzīgas laivas, jo Brigita un Biruta aprīkotas ar elektropiedziņu, turklāt elektromotori ir klusi. «Būtībā šīs ir airu - buru laivas un tām ir jābūt klusām. Jau pirms būvēšanas sākām pētīt iespējas, kā laivas darbināt gan ar airiem, gan ar motoru, taču tā, lai motors netraucētu izbaudīt dabu. Nonācām pie izvēles par labu kādam Skandināvijā ražotam elektropiedziņas motora modelim,» stāsta Ģirts. Viņš neslēpj - elektromotora un tā vadības sistēmas iegāde ir liels ieguldījums: «Tomēr ieguvums ir tā vērts! Salīdzinājām arī ikgadējās elektromotora un dīzeļmotora ekspluatācijas izmaksas. Dīzeļmotora iegāde ir daudz lētāka, taču uzturēšanas ziņā tas ir dārgs - jāmaina filtri, blīves, eļļas. Elektromotora uzlāde izmaksā daudz lētāk. Mums bija svarīgs arī vides faktors - mēs negribam piesārņot skaisto Sakas upi,» uzsver Ģ. Vagotiņš-Vagulis.
Laivu pazinējs atzīst - lai uzturētu laivu ar elektropiedziņas motoru, ir jāievēro lielāka piesardzība, sargājot motoru no mitruma un saskares ar ūdeni.
Tomēr ideja par videi draudzīgu laivu ar elektromotoru iepatikusies arī citiem - pirms dažiem gadiem divas šādas laivas Pāvilostas biedrības vīri uzbūvējuši arī aktīvā tūrisma centram Kuršu vikingu apmetne Grobiņā.