Asads nevēlējās pārmaiņas
2011. gada martā arī Sīrijā «uzplauka» tā sauktais Arābu pavasaris, kura laikā jau bija gāzti autoritāri režīmi Tunisijā un Ēģiptē, bet vēlāk arī Lībijā un Jemenā. 15. martā Sīrijas dienvidrietumu pilsētā Derā notika pirmā miermīlīgā demonstrācija, kuras dalībnieki pieprasīja atbrīvot vairākus skolniekus, kuri bija aizturēti par «pretvalstisku» grafiti zīmēšanu.
Protesti pārmetās uz citām Sīrijas pilsētām, kuru ielās izgāja tūkstošiem pārsvarā sekulāri noskaņotu demonstrantu, skandinot pret B. el Asada režīmu vērstus saukļus un nākot klajā ar dažādām prasībām, tostarp nodrošināt preses, vārda un pulcēšanās brīvību.
Prezidents atbildēja ar brutālu spēku, uz protestu pārņemtajām pilsētām nosūtot karavīrus un tankus, kas nekavējās ar lodēm vērsties pret pārsvarā miermīlīgi noskaņotajiem protestētājiem. Drošībnieki arī aizturēja un spīdzināja tūkstošiem protestu dalībnieku, par daudzu likteni nekas nav zināms joprojām.
Krievija atkāpjas
Režīma rīcība lika opozicionāriem pašiem ķerties pie ieročiem, rezultātā valstī izcēlās pilsoņkarš. Pirmajos kara gados viena pret otru cīnījās sekulāro opozīciju atbalstošā Sīrijas Brīvā armija un B. el Asada armija, kuru atbalstīja brīvprātīgie kaujinieki. Vēlāk militārajā konfliktā iesaistījās arī Sīrijas kurdi un dažādi džihādistu grupējumi, no kuriem zināmākie ir Nusras fronte un Islāma valsts (IV), kas kontrolē plašas teritorijas Sīrijas ziemeļaustrumos un ieviesusi tur šariata likumus.
Izlūkošanas analītiķu uzņēmums The Soufan Group pagājušā gada nogalē ziņoja, ka Sīrijā un Irākā dažādu ekstrēmistu formējumu sastāvā karo aptuveni 31 tūkstotis kaujinieku no 86 valstīm. Uzņēmums apgalvoja, ka līdz decembrim karot Sīrijā un Irākā bija ieradušies vairāk nekā 5000 rietumeiropiešu.
Sīrijas konfliktā tieši vai pastarpināti iesaistījušās arī reģiona un pasaules lielvaras. ASV vadītā starptautiskā koalīcija kopš 2014. gada veic uzlidojumus IV pozīcijām, bet Persijas līča sunnītu karaļvalstis atbalsta islāmistu grupējumus, kas karo pret Sīrijas režīmu. B. el Asada ietekmīgākie sabiedrotie ir Irāna un Krievija.
Pēdējā pērn septembrī iesaistījās konfliktā, apgalvojot, ka cīnīsies pret IV, bet realitātē krievu veiktie gaisa triecieni pārsvarā bijuši vērsti pret mērenajiem dumpiniekiem. Krievija šonedēļ negaidīti paziņoja, ka daļēji izvedīs karaspēku no Sīrijas, vienlaikus turpinot uzlidojumus.
Neaptverami zaudējumi
Piecos konflikta gados Sīrija piedzīvojusi prātam neaptveramus cilvēku zaudējumus. ANO, kas 2014. gadā pārstāja uzskaitīt karadarbībā nogalinātos, apgalvo, ka to skaits pārsniedz 270 tūkstošus. Domnīca Syrian Center for Policy Research uzskata, ka patiesais kara upuru skaits ir 470 tūkstoši, bet ievainoti 1,9 miljoni. Ja pirms 2011. gada Sīrijas iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums bija 79,5 gadi, tad 2014. gadā tas bija samazinājies līdz 55,7 gadiem.
Pirms karadarbības sākuma Sīrijā dzīvoja 24,5 miljoni iedzīvotāju, bet pašlaik valstī palikuši 17,9 miljoni, atsaucoties uz ANO datiem, ziņo BBC. Vairāk nekā seši miljoni no viņiem ir klasificēti kā iekšēji pārvietotas personas. Kopš 2011. gada Sīriju pametuši 4,8 miljoni, no kuriem vairums izvietoti bēgļu nometnēs kaimiņvalstīs.
Asiņainās piecgades laikā pasaulē nākuši 3,7 miljoni sīriešu bērnu, no kuriem 306 tūkstoši piedzimuši kā bēgļi, liecina ANO Starptautiskā Bērnu fonda (UNICEF) šonedēļ publicēts ziņojums. «Savas dzīves laikā šie bērni piedzīvojuši maz ko citu kā vien vardarbību, trūkumu un nedrošību,» norādījis UNICEF vadītājs Entonijs Leiks, kurš uzskata, ka pasaule nedrīkst pieļaut šo bērnu kļūšanu par Sīrijas «zudušo paaudzi».