Demonstrāciju organizēja lielākā opozīcijas partija Sociāldemokrātu savienība, kuras līderis Zorans Zaevs apsūdz N. Gruevski aptuveni 20 tūkstošu cilvēku, tostarp politisko sabiedroto, opozīcijas politiķu, augstu amatpersonu, tiesnešu, žurnālistu un reliģisko līderu, izsekošanā, pretlikumīgi noklausoties telefonsarunas.
Kopš februāra Z. Zaevs ir publicējis vairākus audioierakstus, kas it kā izgaismo valdības centienus kontrolēt medijus, tiesu sistēmu un vēlēšanu organizēšanu. Viņš apgalvo, ka daļa noplūdināto telefonsarunu ierakstu atsedzot korupciju valdībā, apšaubāmas kriminālizmeklēšanas pret valdības oponentiem un pat mēģinājumu piesegt slepkavību, kā arī citus likumpārkāpumus.
Sociāldemokrāti kopš pērn aprīlī notikušajām vēlēšanām, kurās uzvarēja premjera partija, boikotē parlamenta darbu, jo uzskata, ka N. Gruevska vadītais politiskais spēks balsojumā uzvarējis krāpjoties.
N. Gruevskis, kurš atrodas pie varas kopš 2006. gada, paziņojis, ka negrasās atkāpties. Viņa valdība noliedz, ka būtu noklausījusies telefonsarunas, tomēr pagājušajā nedēļā skandāla dēļ bija spiesti atkāpties iekšlietu ministrs un iekšējās izlūkošanas dienesta vadītājs.
Premjerministrs apsūdzējis opozīcijas līderi Z. Zaevu spiegošanā nenosauktu ārvalstu specdienestu uzdevumā un mēģinājumā sarīkot apvērsumu, lai gāztu viņa valdību. Viņam sestdien piebalsoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš apsūdzēja Rietumus mēģinājumā sarīkot «krāsu revolūciju» Maķedonijā.
Krīzi Maķedonijā padziļinājusi arī 9. un 10. maijā albāņu apdzīvotajā ziemeļu pierobežas pilsētā Kumanovā notikusī apšaude, kurā dzīvību zaudēja astoņi policisti un desmit albāņu, kurus varasiestādes dēvē par teroristiem. Opozīcija un analītiķi uzskata, ka nemieru Kumanovā norises laiks ir aizdomīgs, ņemot vērā pieaugošo spiedienu uz N. Gruevska valdību.