«Afišu vēsture ir ļoti sena. Jau senajos alu zīmējumos atrodamas pazīmes, kas liecina par komunikāciju starp tā laika sabiedrības grupām un locekļiem. Par pirmo afišas prototipu var uzskatīt Aleksandrijā atrasto seno ēģiptiešu papirusu 164. g. p. m. ē., kurā paziņots par divu aizbēgušu vergu meklēšanu,» zina stāstīt Ogres Vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos Arno Smiltnieks. Ogres Vēstures un mākslas muzejā iekārtojot izstādi Pilna bufete ar zirgu uzraudzību, viņš pārcilājis fondos sakrātos plakātus un afišas. Muzejs pērn savus krājumu papildinājis ar lielu XX gs. 20.-40. gados izdotu afišu kolekciju - kopskaitā 124 -, un nu daļa no tiem aplūkojami šajā izstādē. Pavisam Ogres Vēstures un mākslas muzejā glabājas 579 afišas, kuras aptver laika periodu no 20. gadiem līdz mūsdienām.
Arno Smiltnieks stāsta, ka afišu vēsture ir maz pētīta un joprojām nav vienotas terminoloģijas, lai nodalītu - kur beidzas informatīva afiša un kur sākas māksliniecisks plakāts. Tas bija Eiropā, XIX gadsimta beigās, kad parādījās jauns stājgrafikas žanrs - plakāts, ko zīmēja Anrī de Tulūzs-Lotreks, Alfonss Muha, Pols Nešs, Eduārs Manē u. c. Ierāmētas šo plakātu kopijas ir gluži kā gleznas. Mākslas plakātu tapšanā Latvijā savā laikā bija iesaistīti pazīstami mākslinieki - Rihards Zariņš, Kārlis Padegs, Konrāds Ubāns, Indriķis Zeberiņš, Romans Suta, Sigismunds Vidbergs un citi.
Pašam izstādes autoram Arno Smiltniekam arī mājās ir kāda neierāmēta afiša. «Ir tāds interesants eksemplārs no Gulbenē notikušajām aizsargu sporta spēlēm,» viņš izstāsta.
Informatīvās afišas ir interesantas arī ar saviem tekstiem, kas pastāsta par rosīgo sabiedrisko dzīvi. Tās izlika gan pie tautas nama, gan vietējās bodes, gan tirgus laukumā. Izstādē, pētot senās afišas, var tikai pabrīnīties, kas tik viss Ogrē un novadā noticis: teātra izrādes, lekcijas, sporta pasākumi, gadskārtu svinības, balles, karnevāli, gadatirgi, loterijas. Un tieši tāpēc arī izstādes atklāšana pagājušajā nedēļā bija vesels notikums, Bija arī ziņotājs, mūzika un bufete - viss, kā 20. gados pieklātos, lai pasākums būtu izdevies un ļaužu mutēs aprunāts. Jātnieki aicināja ogrēniešus doties uz muzeju. «Tā ņemšanās ar zirgiem izriet no izstādes nosaukuma Pilna bufete ar zirgu uzraudzību, kas nav izvēlēts nejauši, jo pagājušā gadsimta pirmajā pusē bija pieņemts saviesīgos pasākumos nodrošināt bufeti un apsargātu zirgu novietni,» skaidro Ogres Vēstures un mākslas muzeja informācijas speciāliste Gunta Šmidre.
Izstāde Pilna bufete ar zirgu uzraudzību Ogres Vēstures un mākslas muzejā apskatāma līdz 29. martam.