Latvijā Dzelzceļa vides aizsardzības politikā laika periodam līdz 2020. gadam kā virsmērķis noteikta efektīva vides vadība dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un lietotāju, kā arī klientu un sabiedrības interesēs, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus.
Pamatojoties uz Latvijas un Eiropas Savienības (ES) stratēģiskajiem un ilgtermiņa mērķiem transporta sistēmas attīstībai un transporta radīto oglekļa dioksīda izmešu samazināšanai, kā arī atsakoties no naftas produktu lietojuma transportlīdzekļu dzinējos, va/s Latvijas dzelzceļš nākotnes plānos ietilpst Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija.
Aprēķināts, ka pašlaik Latvijā elektrificēti ir tikai 249,8 kilometri no dzelzceļa līniju ekspluatācijas kopgaruma, un tā ir visumā neliela daļa. Lai arī uz izolētiem dzelzceļa tīkliem ES transporta politikas dokumentos noteiktās prasības par pamattīkla elektrifikācijas pabeigšanu līdz 2030. gadam nav attiecināmas kā obligātas, dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pabeigšana nepieciešama transporta radīto oglekļa dioksīda izmešu apjoma samazināšanas mērķu izpildei, uzskata Latvijas dzelzceļa speciālisti.
Latvijas dzelzceļa pārstāvji norāda, ka šī projekta realizācija būtu nepieciešama, arī ņemot vērā pašreizējo dzelzceļa infrastruktūras un transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, ietverot jau elektrificēto dzelzceļa līniju posmu faktisko nolietojumu. Gan ritošā sastāva - lokomotīvju, dīzeļa un elektrisko motorvagonu - nolietojums, gan elektroapgādes iekārtu nolietojums rada riskus Latvijas dzelzceļa turpmākajai konkurētspējai, bet dzelzceļa kravu pārvadājumi, jo īpaši uz jūras ostām un no tām, un dzelzceļa sistēmas kapacitāte ir stratēģiski nozīmīga Latvijas ekonomikai. Vienlaikus pāreja uz elektrisko vilci, ņemot vērā energoresursu cenu atšķirību, dotu izmaksu ietaupījumu pārvadātājiem.
«Tiek plānots pašlaik esošo triju kilovoltu (kV) līdzstrāvu elektroapgādes iekārtās nomainīt uz 25 kV maiņstrāvu, jo tā ir efektīvāka un ļauj samazināt arī apkalpojošo apakšstaciju skaitu. Līdz ar to emisiju gaisā apjomu būtu iespējams samazināt līdz minimumam,» uzsver v/as Latvijas dzelzceļš vides pārvaldības speciāliste Daiga Helēna Žideļūne.
«Latvijas dzelzceļš vēlētos nākotnē elektrificēt iespējami vairāk dzelzceļa līniju visā Latvijas teritorijā, tomēr šāda apjoma investīcijām nepieciešams ļoti liels Eiropas Savienības un valsts atbalsts, un pagaidām nav skaidrības, vai Eiropas Savienība atbalstītu šāda grandioza projekta finansēšanu. Iecerētais gan neietver jaunu dzelzceļa līniju būvniecību vai esošo paplašināšanu, netiek plānota arī jaunu pievedceļu būvniecība,» stāsta Latvijas dzelzceļa preses sekretārs Māris Ozols.
Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra par esošo publisko dzelzceļa līniju elektrifikāciju jau notikusi. Turklāt ir pabeigts arī tā saucamais skiču projekts, un dzelzceļa elektrifikācijas projekta iespējamie realizācijas termiņi paredzēti periodā no 2016. līdz 2022. gadam.
«Paši šo projektu īstenot nevaram, jo tas ir ļoti dārgs projekts - dārgākais, kāds jebkad dzelzceļam bijis, tāpēc ceram uz valsts atbalstu un Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Šis ir valsts nozīmes projekts, no kā ieguvumi būtu ne tikai Latvijas dzelzceļam, bet arī transporta nozarei un valstij kopumā. Šo dzelzceļa tīklu izmantotu arī privātie pārvadātāji, tādējādi transporta koridors līdz ostām kļūtu daudz lētāks un efektīvāks. Elektrovilce ir daudz efektīvāka, tajā strāvas padeve notiek bez dīzeļģeneratora, kas ir galvenais emisiju avots. Elektrosistēmas izmantošana maģistrālajos dzelzceļa posmos ir daudz vienkāršāka, vieglāk apkopjama, lētāka un videi draudzīgāka,» uzsver Latvijas dzelzceļa pārstāvis.