«Izstrādājot Šķīrējtiesu likumu, viena no prioritātēm bija radīt priekšnoteikumus šķīrējtiesas procesa kvalitātes uzlabošanai, tādējādi līdzās mediācijai sekmējot šķīrējtiesu kā alternatīva strīdu risināšanas veida attīstību,» skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Pieņemtajā likumā noteiktas stingrākas prasības pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam, un «to var darīt biedrība, kuras statūtos kā mērķis minēta šķīrējtiesas darbība, tādējādi izvairoties no pastāvīgo šķīrējtiesu dibināšanas peļņas gūšanas nolūkos,» izklāsta tieslietu ministra Gaida Bērziņa pārstāve Inese Auniņa un uzsver, ka «vienlaikus likumprojektā saglabāts regulējums, kas ļauj izveidot ad hoc šķīrējtiesu (šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai).»
Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam jānodrošina telpas, personāls, mājaslapa internetā, kurā jābūt aktuālajam šķīrējtiesnešu sarakstam, turklāt ne mazāk par desmit šķīrējtiesnešiem. Personām, kas vēlas kļūt par šķīrējtiesnešiem, noteikta prasība pēc jurista kvalifikācijas. Pašlaik Šķīrējtiesu reģistrā ir 123 šķīrējtiesas, informē I. Auniņa un uzsver, ka «pēc Uzņēmumu reģistra informācijas, no 213 Šķīrējtiesu reģistrā iekļautajām šķīrējtiesām 88 nav izpildījušās likumā noteiktās prasības un tāpēc no reģistra izslēgtas. Divas šķīrējtiesas darbību izbeigušas, pamatojoties uz dibinātāja lēmumu».