Par īpaši silto uzņemšanu liecina gan laipnība, kas sniedzas ārpus ierastajiem vizītes rāmjiem, gan uzbeku pusē izplatījies stāsts, ka A. Bērziņš ar I. Karimovu bijis pazīstams, vēl pirms kļuva par Latvijas prezidentu. Tas ir svarīgi Latvijas uzņēmējiem, kuri visi kā viens Dienai atzīst - šajā reģionā prezidenta aizmugurei ir liela nozīme.
Patiesa diplomātija
Latvijai šī vizīte ir kā daļa no sagatavošanās 2015. gada otrās puses prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē, kuras viena no prioritātēm būs saiknes stiprināšana ar Centrālāziju. Noprotams, ka Latvija kā ES dalībvalsts iecerējusi «profilēties» Centrālāzijas reģionā, apsteidzot arī kaimiņus igauņus un lietuviešus. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) norāda, ka būtiski ir stiprināt reģiona, tostarp Uzbekistānas, un ES sadarbību, pārvērtējot arī 2007. gada ES Centrālāzijas stratēģiju: «Paveikts ir diezgan daudz, bet vajadzētu vairāk fokusēties uz konkrētākām prioritātēm - sadarbību drošības jautājumos, cīņu pret terorismu, narkotikām, uz Afganistānas problemātiku un ekonomisko sadarbību.» Turklāt ārlietu ministrs asi noraida Valsts prezidentam veltītos pārmetumus par viesošanos reģionā, kurā izpratne par demokrātiju krasi atšķiras no Eiropas. «Visas valstis vienā rītā nevar pamosties vienādā izpratnē par to, kas ir liberālā demokrātija,» noskalda ministrs un piebilst, ka šeit nelīdz «deklaratīva preses relīžu stila politika», bet gan vajadzīga patiesi nopietna diplomātija.
Latvijas un Uzbekistānas kopējais preču tirdzniecības apgrozījums pērn bija 47 miljoni eiro, uzlabojot sniegumu vairāk nekā par astoņdesmit procentiem. Par vienu no galvenajiem apspriežamajiem projektiem kļuvusi iecere padarīt Latviju par sava veida loģistikas centru uzbeku augļu un dārzeņu nokļūšanai uz eiropiešu galdiem. «Ar laiku apjomi tiks palielināti un tiks domāts par kravu pārstrādes rūpnīcas izveidi,» Dienai saka satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība). Sākumā augļi un dārzeņi nokļūtu Latvijas tirgū, bet vēlāk šeit varētu tikt uzglabāti, pārstrādāti un izplatīti arī Ziemeļeiropā. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe uzteic uzbeku piedāvātās produkcijas kvalitāti, kuru atminas tikai vecāka gadagājuma pircēji: «Uzbeku uzņēmēji, kas šeit viesojušies, brīnās, Latvijas veikalā ieraugot it kā uzbeku meloni. Viņi saka - kā tās šeit nokļuvušas, pie mums tik mazas nemaz neaug!» Vienlaikus ar problēmu, ka importa preci grūti atšķirt no vietējās, saskārušies arī paši uzbeki. Situācijas risināšanai ideja varētu tikt ņemta no bijušās Latvijas preču zīmes Zaļā karotīte, kura raisījusi augstu Uzbekistānas premjerministra Šavkata Mirzijajeva interesi.
Krūšturi un golfa laukumi
Va/s Uzbekistānas vieglā rūpniecība priekšsēdētājs Haidans Iļhoms Dienai stāsta, ka Uzbekistāna, kas ir pasaules otra lielākā kokvilnas eksportētājvalsts, redz lielu sadarbības potenciālu ar Latviju tekstila jomā. No H. Iļhoma teiktā noprotams, ka Uzbekistāna varētu kļūt par labu noieta tirgu Latvijā ražotajai apakšveļai. Turklāt, ja produkciju ražotu Uzbekistānā, tiktu atvieglots tās ceļš uz citiem reģiona tirgiem. Uzņēmuma Lauma Fabrics, kura produkcija Uzbekistānā patlaban nav pieejama, ģenerāldirektors Edijs Egliņš Dienai stāsta, ka ticies ar partneriem un panācis vienošanos par sadarbības sākšanu. «Uzbekistānas tirgum ir potenciāls ne tikai sadarbībā ar Lauma Fabrics, bet arī Liepājas veļas ražotājiem, jo Liepājā ir uzkrāta milzīga pieredze krūšturu ražošanā. Uzbekistānā nav nevienas sieviešu veļas ražošanas kompānijas, kas ražotu krūšturus,» saka E. Egliņš. Latvijas uzņēmēji uzbekiem vēlas iemācīt arī spēlēt golfu. SIA Modo Golf valdes loceklis Māris Gulāns stāsta par vēlmi iesaistīties golfa laukuma būvniecībā Taškentā: «Ja mēs šeit nenāksim, noteikti nāks citi golfa būvnieki. Negribam palaist garām,» viņš saka. Taškentā patlaban ir viens golfa laukums, taču potenciāls saskatāms diviem trim. Uzņēmumam ir laba pieredze darbībā ne tikai, piemēram, Baltkrievijā un Krievijā, bet tas ar cerībām raugās arī uz Azerbaidžānu, kur kontakti savulaik dibināti, tur viesojoties Valsts prezidentam.
Uzbekistāna Latvijai ir svarīgs Ziemeļu transporta koridora posms NATO nemilitāro kravu ceļā no Afganistānas un uz to. Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) skaita samazināšanas dēļ patlaban rit pēdējais gads šo kravu pārvadāšanai nozīmīgā apjomā, tāpēc tiek spriests par šī transporta ceļa komercializāciju. Prezidentu pavadošās amatpersonas Dienai apstiprina, ka no uzbekiem saņemti solījumi būt konstruktīviem partneriem attiecībā uz NATO kravu pārvadāšanu un arī izteikta ieinteresētība paturēt transporta koridoru komerckravām. Va/s Latvijas dzelzceļš viceprezidents Edvīns Bērziņš norāda, ka potenciāls kravu pārvadājumiem ir liels, piemēram, varētu tikt vesti jau minētie augļi un dārzeņi. «Latvija var palīdzēt Uzbekistānai ieiet Eiropas tirgū,» bilst E. Bērziņš.