Projekta īstenošanas ietvaros paredzēts nocirst četras kļavas, 16 liepas, divas blīgznas un 35 papeles. Ja atbalsts tiks saņemts, jau nākamnedēļ tiks rīkota jaunā stadiona būvniecībai paredzēta preses konference.
Bez atkāpšanās ceļa
«Pirmām kārtām nekādas aizķeršanās nebūs. Tie, kas ar to nodarbojas ik dienas, saka, ka nebūs problēmu. Ja ļaujam vaļu fantāzijai un pieņemam, ka iebildumu būs vairāk nekā atbalsta, tad mums vēl rūpīgāk būs jāsagatavo argumenti. Un mums tādi ir. Galu galā - jaunajā projektā tiks iestādīti citi koki,» akcentēti paskaidroja Žuks. LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis gan norādīja, ka tik un tā tiek gaidīts atbalsta apstiprinājums no sabiedrības. «Jo vairāk atbalsta, jo labāk. Stadions taču ir vajadzīgs?! Tas nemaz nav apspriežams,» Mežeckis norādīja uz maz ticamo varbūtību, ka Latvijas futbola izlase vismaz uz brīdi būs spiesta palikt bez stadiona, kurā aizvadīt oficiālās spēles.
2000. gadā atklātais Skonto stadions, kurā ir 9500 skatītāju vietu, tuvākajā laikā tikšot nojaukts. Mežeckis nezināja teikt, tieši kad, jo to zina tikai stadiona īpašnieki, kuri esot solījuši būvi atstāt neskartu vismaz līdz 2016. gada beigām. «Galējas nepieciešamības gadījumā ir divi varianti. Pirmais: 2017. gada sākumā, kamēr jaunais stadions vēl nav gatavs, Latvijas izlase spēlē izbraukumā. Domāju, nebūtu problēmas sarunāt ar pretiniekiem samainīt spēļu norises vietas un Rīgā spēlēt pēc tam. Otrais: izlase mājas spēles aizvada Liepājā. Tiesa, tad tur būtu nepieciešami papildu ieguldījumi, lai uzlabotu esošo infrastruktūru. Daudz kas būtu atkarīgs no tā, pret kādu izlasi būs jāspēlē.» Taču LFF prezidents Guntis Indriksons vairākkārt paudis pārliecību, ka šādi varianti nebūs jāizmanto. Ņemot vērā izlašu spēļu kalendāru un to, ka jaunajam stadionam jābūt gatavam līdz 2017. gada vasarai, maksimālais spēļu skaits izlasei bez sava mājas stadiona varētu būt trīs, bet, visticamāk, pat tikai viena.
Teju bezgalīga noslodze
Jaunajā izlases bāzes stadionā būs mākslīgā seguma laukums, kas raisījis diezgan lielu neizpratni Latvijas futbola līdzjutējos. Mežeckis, kurš pats savulaik spēlējis futbolu, turklāt pietiekami augstā līmenī, atzīst - protams, spēlēt daudz patīkamāk un labāk būtu uz dabīgā seguma laukuma, taču ko lai dara, ja visā Rīgā būšot tikai viens stadions, kas atbilst visām UEFA un FIFA prasībām, bet komandu, kam tāds nepieciešams, ir krietni vairāk?! «Ja tur būtu dabīgā seguma laukums, tad uz tā varētu spēlēt vai trenēties labi ja divas stundas dienā. Bet mums taču ir vajadzīgs tāds stadions ne tikai lielajai izlasei, arī jaunatnes un sieviešu izlasei, arī bērniem, arī klubiem. Domāju, ka stadionā ar mākslīgo segumu mājas spēles varēs aizvadīt visi virslīgas klubi no Rīgas [pašlaik tādi ir divi: Skonto un Metta/Latvijas Universitāte].»
Viena lieta ir laukuma noslodzes iespējas, kas mākslīgajā segumā ir krietni lielākas nekā dabīgajā, taču vēl viens jautājums ir par to, vai, aizvadot mājas spēles uz mākslīgā seguma, Latvijas izlase nezaudēs vēl vienu sava laukuma priekšrocību? Ej nu zini, kā būtu 2003. gada novembrī Rīgā pret turkiem, ja tiktu spēlēts uz mākslīgā seguma. Ej nu zini, ar kādu rezultātu spāņi pirms četriem gadiem sagrautu Lietuvas izlasi, ja ne pavasarīgā «kartupeļu lauka», kāds 2011. gada martā bija Viļņā. «Tagad mākslīgā seguma laukumi ir aizvien labāki. Uzskatu, ka labāk spēlēt uz laba mākslīgā seguma laukuma nekā uz slikta dabīgā. Jā, toreiz pret turkiem mums, protams, ļoti palīdzēja tas, ka bijām labāk pieraduši pie tāda laukuma, taču tas pats var notikt arī uz mākslīgā seguma: peļķes, sals, un paslīdēt ir ļoti viegli,» uzskata Mežeckis.
Otra lieta, kas satrauc līdzjutējus saistībā ar jauno stadionu, ir tribīņu mazā ietilpība. Jaunajā būs tikai 5500 skatītāju vietu, teju divreiz mazāk nekā Skonto stadionā. «Mums visiem, protams, gribētos, lai tribīnēs būtu vairāk vietas, taču mūsu iespējas ir ierobežotas,» Žuks noplāta rokas. Pagājušajā gadā Latvijas futbola izlases mājas spēles apmeklēja vidēji 6500 līdzjutēju. Žuks norāda, ka, skatoties pēdējo desmit gadu šķērsgriezumā, šis skaitlis esot mazāks - ap 5000, tāpēc jaunā stadiona ietilpība būšot optimāla.
Tāpat ap desmit miljoniem eiro vērtajā jaunajā stadionā būs arī viens treniņu laukums nestandarta izmērā (60 x 40 metri) ar skrejceļu, ko varēs izmantot blakus esošo skolu audzēkņi, kā arī telpas, uz kurām pārcelsies LFF. Cik maksās jauno telpu ekspluatācija, vēl esot pāragri spriest, taču esot pārliecība, ka tas noteikti būs lētāk, nekā turpināt īrēt telpas Rīgas Olimpiskajā sporta centrā, kur pašlaik bāzējas LFF ofiss.