Abpusēja mīlestība
Kopš nākšanas pie varas 2015. gada janvārī kreisi radikālais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, kurš nav nosodījis Krievijas veikto Krimas aneksiju un militāro agresiju Austrumukrainā, jau divreiz ir viesojies Krievijā, bet vēl biežāk viņam ir bijušas telefonsarunas ar V. Putinu. Nu pienācis laiks Kremļa saimniekam apmeklēt Grieķiju, kas esot «Krievijai svarīgs partneris Eiropā», kā V. Putins apgalvo savā rakstā, kuru ceturtdien publicējis grieķu laikraksts Kathimerini.
«Mēs uzturam dinamisku politisko dialogu,» viņš raksta, norādot, ka Krievijas un Grieķijas sadarbība «balstās uz akmens cieta pamata, ko veido kopējas civilizācijas vērtības, pareizticība un patiesa savstarpēja mīlestība». Domnīcas Pew Research Center 2014. gadā veiktajā aptaujā 61% grieķu atklājuši, ka viņiem ir pozitīvs viedoklis par Krieviju.
Piektdien pēc ierašanās Atēnās V. Putinam paredzēta tikšanās ar A. Cipru un vakariņas ar Grieķijas prezidentu Prokopi Pavlopulu.
V. Putins un A. Ciprs apspriedīšot divpusējo sadarbību tirdzniecības, ekonomikas un investīciju jomā, tostarp kopīgus projektus enerģētikas un transporta sektorā. Krievijas delegācijas sastāvā būšot arī Krievijas gāzes giganta Gazprom šefs Aleksejs Millers, naftas uzņēmuma Rosņeft priekšnieks Igors Sečins un Krievijas dzelzceļa vadītājs Oļegs Belozerovs.
Sestdien V. Putins viesosies Ajonoras pussalā, kurā atrodas 20 Austrumu pareizticīgās baznīcas klosteri. Viņa apciemojuma iemesls būs tūkstošā gadadiena kopš pirmo krievu pareizticīgo mūku ierašanās Ajonorā. Tur V. Putinam piebiedrošoties Krievijas Pareizticīgās baznīcas galva patriarhs Kirils.
Prasa vienlīdzību
Pirms ierašanās Grieķijā Kremļa saimnieks plaši izteicies par Krievijas un ES attiecībām, kas ir saspīlētas kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un veica militāro iebrukumu Austrumukrainā. ES 2014. gada jūlijā ieviesa sankcijas pret Krievijas banku, aizsardzības un enerģētikas sektoru. Krievija ieviesa atbildes sankcijas, aizliedzot pārtikas produktu importu no ES.
Jau pieminētajā rakstā Grieķijas avīzē V. Putins norādījis, ka Krievijas un ES attiecībās neesot nepārvaramu problēmu. Viņaprāt, šis esot piemērotākais laiks partnerattiecību nostiprināšanai, ja vien abas puses izdarīšot «pareizos secinājumus» par konfliktu Ukrainā. Krievijas prezidents piedāvā ES «izveidot ekonomiskās un humanitārās sadarbības zonu, kas balstīta uz vienlīdzīgas un nedalāmas drošības arhitektūru, no Atlantijas līdz Klusajam okeānam».
«Krievijas nostāja ir, ka nepieciešams veidot vienlīdzīgu un godīgu dialogu ar ES, aptverot plašu jautājumu loku - no vīzu režīma liberalizācijas līdz enerģētikas alianšu izveidei,» raksta V. Putins un piebilst, ka pagaidām neesot jūtama ES vēlme to darīt. «Lai atjaunotu visaptverošu sadarbību, nepieciešams atteikties no greizās loģikas, ka kāds ir vienlīdzīgāks par citiem. Katrai pusei patiesi jārespektē otras puses viedoklis un intereses.»
ES tuvākajā laikā būs jāpārskata sankcijas pret Krieviju, kuru termiņš beidzas jūlijā. ES Padomes prezidents Donalds Tusks ceturtdien paziņoja, ka sankcijas netiks atceltas līdz brīdim, kad Krievija būs pilnībā izpildījusi pērn februārī Minskā noslēgtās vienošanās par militārā konflikta Austrumukrainā noregulējumu nosacījumus.