Nupat publiskotie gada pārskati liecina, ka a/s LNT (LNT, TV5, Kanāls2) 2014. gadu beidza ar aptuveni 1,7 miljonu eiro zaudējumu iepretim 2,745 miljonu zaudējumam gadu iepriekš. Uzlabojums gandrīz par miljonu. Lai gan reklāmas ieņēmumi nedaudz kritušies, tomēr uzņēmumam izdevies būtiski samazināt izmaksas, kas pamatā arī veido bilances uzlabojumu. Apgrozījums palielinājies nedaudz, jo ieņēmumi no reklāmas un raidlaika pārdošanas samazinājās, bet mazliet vairāk pieauga no kabeļoperatoriem un servisa pakalpojumiem.
SIA TV3 (kanāli TV3, TV3+ un TV6) 2014. gadā sasniedza 3,079 miljonu eiro peļņu. Salīdzinoši iepriekšējā (2013.) gada peļņa bija 1,240 miljoni, tādējādi rādītājs uzlabojies par gandrīz 1,84 miljoniem. Kāpinājums panākts, samazinot izmaksas un palielinot ieņēmumus. Katrs no šiem komponentiem veido aptuveni pusi bilances uzlabojuma.
Interesanti, ka SIA TV3 pārskata periodā strādāja 153 darbinieki, kamēr a/s LNT tikai 10 cilvēku.
Kopumā tātad a/s LNT samazināja zaudējumus, SIA TV3 kāpināja peļņu. Ja 2013. gadā abu uzņēmumu kopējā bilance bija mīnus 1,505 miljoni, tad pagājušajā gadā tā sasniedza plus 1,37 miljonus eiro. Kopējais pieaugums 2,875 miljoni eiro.
Ko piebilst? Rādītāji nedrošā ekonomiskā situācijā uzskatāmi par lieliskiem. Veram vaļā šampanieti. Kad pokāli iztukšoti, pārdomājam vēlreiz. Šādu pozitīvu tendenci vairākus, pat tikai divus gadus nelielā, grūti prognozējamā mediju vidē uzturēt ir praktiski neiespējami, ja vien nav stratēģisku izmaiņu likumos vai netiek pārdoti mazāk pelnoši biznesi. Nerentablu aktīvu pārdošanu MTG Latvija vadītāja Baiba Zūzena noliedz. Jāmeklē citas iespējas, tajā skaitā - atbrīvot sabiedriskos medijus no reklāmas «nastas», pretendēt uz lielāku sabiedriskā pasūtījuma un tam atvēlētās budžeta naudas daļu vai vēl citi. Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) savukārt (gan visai haotiski) uzņēmusi kursu uz sabiedrisko mediju stiprināšanu, kas, no vienas puses, ir labi, bet, no otras, rada plaši rezonējošu sasprindzinājumu abu Latvijas vadošo televīziju attiecībās. Tas savukārt iespaido visu Latvijas mediju telpu un notikumus ap to.
Viegli pamanīt arī pretrunas Zūzenas kundzes sacītajā - uzņēmuma patriotiskā stāja un vienlaikus reklāmas tirgošana vienā no niknākajiem Kremļa propagandas televīzijas kanāliem RTR (reklāmu pērkot labi), tāpat arī komercdarbības un sabiedrības interešu nesavienojamības norāde sabiedriskos medijos un šo komponentu pilnīga harmonija privātajā sektorā.
Rezumējot - nevarētu teikt, ka intervija sniedz pilnīgi visas atbildes, tomēr kļūst daudz skaidrāks, kādēļ Latvijas informatīvajā telpā notiek tā, kā notiek.