simfoniju Fēnikss un pasaulslavenā amerikāņu minimālista Džona Adamsa skaņdarbus - par komponista vizītkarti kļuvušo «īso braucienu ātrā mašīnā» Short Ride in a Fast Machine un 1982. gadā radīto The Grand Pianola Music, kuras atskaņojumā piedalīsies Normunda un Antras Vīksnu klavierduets un trīs solistes - dziedātājas Inese un Iveta Romancānes un Māra Vaickovska. «Šī programma ļauj spilgti un daudzveidīgi parādīt orķestra Rīga iespējas,» priecājas Valdis Butāns. Sezonas atklāšanas koncerts ir viņa un orķestra kopīgā ceļa sākums, tādēļ ir azarts piedāvāt spilgtu un pārliecinošu pirmo nozīmīgo notikumu. Darbu ar profesionālo pūtēju orķestri diriģents sauc par «ļoti interesantu izaicinājumu».
«Cilvēkiem ir maldīgs priekšstats, ka pūtēju orķestris ir kaut kas vieglāks, ne tik augstvērtīgs kā simfoniskais. Tā domāt ir aplami,» norāda Valdis Butāns, kurš sadarbībā ar teju visiem Latvijas profesionālajiem orķestriem ir pārliecinājies, ka pūtēju simfoniskais orķestris nav sliktāks. «Viņi var izdarīt visu to pašu un ir augsti kvalitatīva koncertvienība. Tikai darbā ir jāņem vērā pūtēju orķestra specifika. Piemēram, jārespektē, ka mēģinājumos mūziķiem ātrāk nogurst lūpas, jo spēlēšanas apjoms ir daudz lielāks nekā pūtējiem parastajos orķestros. Ne velti ASV šādas mūziķu vienības godā par symphonic band un komponisti tiem rada krāšņus, vērienīgus, sarežģītus skaņdarbus,» skaidro orķestra Rīga jaunais līderis.
Konkurss un piedāvājums stāties orķestra Rīga mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta amatā Valdim Butānam nācis īstajā laikā - vienā no tiem dzīves pēkšņajiem pavērsieniem, kas jauno mūziķi ne jau pirmo reizi izmetuši ārā no komforta zonas. Tautā teiktu: izmests no laivas. Konkrēti - no Operas, kur diriģents strādājis iepriekš. «Operas orķestris bija viena no manām profesionālajām laboratorijām, laba skola profesionālajai izaugsmei. Bet es pieņēmu un akceptēju, ka vairs neietilpstu Operas stratēģijā. Nežēlojos un strādāju.» Neskaitāmas stundas, caurām naktīm diriģents pavadījis, lai īsajā laika periodā pirms sezonas iepazītu pūtēju orķestra repertuāru un specifiku. «Noklausījos simtiem skaņdarbu, atlasot graudus no pelavām. Mana prioritāte ir oriģinālmūzika, kas sacerēta speciāli šādam sastāvam. Noteikti - jaundarbu pasūtīšana latviešu komponistiem. Protams, neiztikt arī bez pārlikumiem, populārās un džeza, jo šis ir visdaudzveidīgākais orķestris Latvijā. Tas spēlē visu: simfonisko, džeza bigbendu, populāro, jauno un patriotisko mūziku. Tas uzstājas koncertzālēs, baznīcās, arī valsts svētkos pie Brīvības pieminekļa. Orķestris līdz šim ir gājis pareizā virzienā. Nekāda revolūcija te nav vajadzīga!» Valdis Butāns ir gandarīts, ka tuvākajos pāris gados skaņdarbus orķestrim Rīga rakstīs Selga Mence, Jēkabs Jančevskis, Andris Sējāns un Vilnis Šmīdbergs.
Valdis Butāns uzskata, ka pašvaldības pārziņā esošajam orķestrim Rīga nav jāaprobežojas tikai ar koncertiem Rīgā. «Ja reiz Rīgai ir tik lielisks orķestris, būtu grēks to paturēt tikai Rīgas pasākumiem. Tam jābūt Rīgas vizītkartei, jānes Rīgas vārds visā Latvijā un arī ārpus tās» - viens no diriģenta mērķiem ir palielināt koncertu skaitu ārpus Rīgas. «Konkurence ir liela, un naudas līdzekļi - ierobežoti, bet, ja zini, ko gribi sasniegt, arī naudas lietas parasti sakārtojas.» Cerams, ka tā arī būs, jo Valda Jansona stiprā puse ir pacietība, spēja ilgstoši, intensīvi koncentrēties un neatlaidīgi virzīties uz mērķi. Viņš nav sprinteris. Viņš ir maratonists.