Labāks gaiss, labāka dzīve
Attīstot pilsētvidi, vienmēr jāņem vērā ne tikai pilsētas iedzīvotāju vajadzības, bet arī to intereses. It īpaši, ja stāsts ir par zaļajām zonām, brīvām no apbūves, bet bagātām ar kokiem, krūmiem un citiem skābekli veidojošiem dabas elementiem. Tieši zaļās teritorijas labvēlīgi ietekmē dzīves kvalitāti pilsētas iedzīvotājiem, kuru ikdiena paiet ielās, dzīvokļos, birojos, sabiedriskajā transportā. Turklāt zaļās zonas pilsētvidē vienlaikus veic vairākas funkcijas: piemēram, ne tikai grezno pilsētas ainavu un saglabā tajā dabas daudzveidību, bet arī pārtop par vietu atpūtai, brīvdabas aktivitātēm, socializēšanās priekam un citām cilvēka dzīvē būtiskām lietām. «Ja pilsētā trūkst zaļumu un koku, tajā ne tikai pasliktinās gaisa tīrības rādītāji, bet arī dzīves kvalitāte kopumā. Lucavsala ir ekskluzīva zaļā zona, kas piedāvā rīdziniekiem, neizbraucot no pilsētās, baudīt atpūtu zaļumos un pie ūdens. Jo īpaši svarīga šāda teritorija pilsētvidē ir iedzīvotājiem ar zemāku ienākumu līmeni, kuriem šī varbūt ir arī vienīgā iespēja atpūsties dabiskā vidē. Tāpat pasaulē veikti pētījumi, kas pierāda korelāciju starp zaļu pilsētvidi un mazāk agresīvu cilvēku uzvedību,» norāda Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs. «Ja Rīga patiešām vēlas kļūt par ilgtspējīgu pilsētu - tādu, kas balstās uz atjaunojamiem energoresursiem, kas ir gatava klimata pārmaiņām, domā par pilsētnieku labklājību, nodrošinot gaisa kvalitāti, ūdens kvalitāti, samazinot plūdu risku pilsētā, - nepieciešams saglabāt tādas teritorijas kā Lucavsala.»
Ilgtspēja vai degradācija?
Neskatoties uz publiski jau izteiktiem priekšlikumiem par iespējamo hokeja halli, pasaules airēšanas čempionātu, azartspēļu pilsētiņu, meklējot ekonomiski pamatotu risinājumu Lucavsalas attīstībai, Rīgas pilsētas domnieki nonāca pie secinājuma, ka pašu spēkiem ar aptuveni 150 hektāru platības labiekārtošanu netikt galā. Sakopto un sabiedrības atzinību jau ieguvušo Lucavsalas atpūtas parku ziemeļu daļā paturot pilsētai, Rīgas pilsēta pērnā gada vasarā pieņēma lēmumu par desmit neapbūvētu zemesgabalu 103 hektāru platībā atsavināšanu salas dienvidu daļā, izsolot tos nekustamo īpašumu izsolē tā paša gada oktobrī. Interesenti pirms izsoles bijuši, bet izsoli atzina par nenotikušu, jo tā arī neviens īsts pircējs nepieteicās. Taču lēmums pārdot divas trešdaļas Lucavsalas nav atcelts, lai arī nākamās izsoles datums pašreiz vēl nav noteikts. «Nododot atsavināšanai 103 hektārus zemes Lucavsalā kā lietu kopību, Rīgas dome vadījās no Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam attiecībā uz Lucavsalas kā vienotas teritorijas turpmāko attīstību. Konkrēts teritorijas attīstības risinājums rodams lokālplānojuma izstrādē, un tas jau ir potenciālā investora uzdevums pilsētas attīstības plāna ietvaros,» norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte un uzsver, ka, neattīstot Lucavsalas teritoriju un ņemot vērā, ka lielu tās daļu aizņem ģimenes dārziņi, turpinātos tās degradācija. Turpretī Rasma Griņa, sabiedriskās organizācijas Ģimenes dārziņu apvienība Jumpravsala vadītāja, ir pārliecināta, ka Lucavsalai par industriālu vietu nav iespējams tapt, jo sala ir applūstoša teritorija, kas nav piemērota intensīvai apbūvei. Pašreiz Lucavsalā ir 640 mazdārziņu teritoriju, arī 13 privātmāju. «Lucavsala ir vienīgā sala, kas pašreiz vēl ir zaļa un kas ievērojami uzlabo pilsētas gaisu. Vietu, kur aizvien vairāk jauno ģimeņu izrāda interesi par savu dārziņu iekopšanu, nevar saukt par degradētu, jo ar dārzkopību teritorija tiek dabiski apsaimniekota. Patlaban par mazdārziņu iekopšanu interesējas daudzi, bet īsais līguma termiņš biedē iespējamos to saimniekus ieguldīt savu artavu teritorijas attīstībā,» stāsta R. Griņa, par vēlamo Lucavsalas attīstību redzot dārzu kopumu kopā ar kādu visai sabiedrībai nozīmīgu un lietderīgu objektu radīšanu Lucavsalā, piemēram, bērnudārzu vai rehabilitācijas centru.
Ģimenes dārziņi Lucavsalā saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018. gadam atrodas likvidējamo ģimenes dārziņu teritorijā, tāpēc arī nomas līgumi ar ģimenes dārziņu lietotājiem tiek slēgti uz termiņu, kas nav garāks par vienu gadu. Rīgas domes pārstāve norāda, ka šādas attiecības starp īpašnieku un nomnieku iespējamas līdz teritorijas attīstības pasākumu īstenošanai.
Pilsētnieki pašorganizējas
Kamēr pilsēta gaida Lucavsalas pircēju, progresīvi domājošie pilsētnieki jau pašorganizējas. Jau kādu laiku pastāv un iesaistīto skaita ziņā aktīvi aug radošu un vidi cienošu jauniešu grupa Lucavsalas ekokopiena kā pilsētnieku iniciatīva, kas koncentrējas uz Lucavsalas attīstību videi un cilvēkam draudzīgā veidā. Iniciatīva jau pāraug biedrībā, kas ģenerē ilgtspējīgas attīstības alternatīvu Lucavsalas teritorijai, kas vienlaikus ļautu pievērst salai ne tikai pilsētnieku, bet arī tās viesu uzmanību. «Ekokopienā esam ar daudzveidīgām zināšanām, kas ļauj kopā virzīties pretī vienam mērķim - padarīt Lucavsalu par veselīga dzīvesveida, radošuma un kultūras krustpunktu. Redzam to kā radošo dārzu salu, kas balstītos uz ilgtspējīgām ekotehnoloģijām,» skaidro kopienas pārstāvis Emīls Hlevickis, kurš ir pārliecināts, ka jaunajai paaudzei Lucavsala var būt vide, kur izpausties dažādās jomās - no dārzkopības līdz mākslai, no projektēšanas līdz alternatīvās enerģijas izmantošanas iespējām. Vīzijā ietilpst daudzas vides izpētē balstītas idejas, tai skaitā pēc permakultūras principiem veidots ekokempings ar dārziem, tirgus ar pašaudzētu ražu, augļu dārzs, ko papildinātu mākslas studentu tēlniecības darbu ekspozīcija, skrituļotāju celiņi, kuru pašreiz pilsētā nav, brīvdabas kino vieta, bezmaksas pilsētas slidotava ziemā iedobē pie pašas Daugavas krasta, Kazas sēklis videi draudzīgiem brīvdabas festivāliem, piemēram, Give & Get. Ar jaunu Lucavsalas identitāti tai ir potenciāls kļūt par atpazīstamu simbolu visā Eiropā, rādot piemērus ilgtspējīgam dzīvesveidam. Ideju īstenošanai entuziasti cer piesaistīt dažādu projektu un Eiropas fondu finansējumus, tādējādi pilsētas budžetam tas neradītu pārmērīgu noslogojumu.