Dienas aptaujātie uzņēmēji, kuri piesaistījuši riska kapitālu, gan atzīst, ka zināma procenta uzņēmuma daļu zaudēšanu neuzskata par traģēdiju, jo ieguvumi esot lielāki, turklāt bez investīcijām attīstīties XXI gadsimtā ir ļoti sarežģīti.
Neinteresē vietējais tirgus
Riska kapitāla fondi ir bizness, kurā vai nu visu zaudē, vai iegūst miljonus. Latvijā riska kapitāla fondi salīdzinājumā, piemēram, ar ASV vai Skandināviju ir samērā jaunas finanšu institūcijas, kuru darbība sākās vien pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū. Līdz 2013. gada beigām riska kapitālu ir saņēmuši 44 uzņēmumi, no tiem 28 agrīnās attīstības stadijā. Atšķirībā no komercbankām riska kapitāla fondi iegulda naudu daudz riskantākos projektos, ja vien tajos saskata straujas izaugsmes iespējas un redz starptautisko potenciālu.
Viens no riska kapitālistu visbiežāk lietotajiem terminiem par, viņuprāt, perspektīviem uzņēmumiem ir mērogojamība. Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir iespējas daudzkāršot jeb multiplicēt savu darbību, to izvēršot vairākos tirgos. Komercbankas, izsniedzot kredītu, maksimāli nodrošinās pret risku šo naudu zaudēt, prasot gan nodrošinājumus, gan ķīlas, un tās ir imūnas pret biznesa veiksmēm un neveiksmēm, savukārt riska kapitālists faktiski riskē tikpat daudz kā uzņēmējs. Jo riska kapitāla fondi neprasa nekādu nodrošinājumu, bet gan uzņēmuma daļu īpatsvaru, tā sevi sasaistot ar konkrētā uzņēmuma likteni. Veiksmes gadījumā riska kapitālists savu naudu atgūst ar desmitkārtīgu atdevi, bet neveiksmes gadījumā to zaudē neatgriezeniski.
Riska kapitāla fonda BaltCap, kurš Baltijas reģionā strādā kopš 1995. gada, asociētais direktors Jānis Praņēvičs Dienai stāsta, ka, investējot uzņēmumos to agrīnajā stadijā, no 10 investīcijām trīs līdz četras tiek zaudētas, četras ir «pa nullēm», savukārt divas ir veiksmīgas un ir ar pietiekami lielu atdevi. Par to liecina arī starptautiska mēroga secinājumi. Investīcijām nobriedušos uzņēmumos šī proporcija esot labāka, jo tie jau ir veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, kuriem tikai nepieciešamas investīcijas izaugsmei un darbības izvēršanai. J. Praņēvičs kā galvenos kritērijus, kuri tiek izvirzīti uzņēmumiem, lai tie varētu piesaistīt riska kapitālu, min spēju iekarot globālo tirgu un daudzkāršot savu darbību. «Riska kapitālistiem interesants ir bizness, kurš potenciāli var kļūt savā nišā par lielu starptautisku spēlētāju. Mūs neinteresē uzņēmumi, kuri orientējas tikai uz vietējo tirgu. Mūsu ambīcijas ir miljonu bizness,» norāda BaltCap asociētais direktors Jānis Praņēvičs.
Palīdz ar ekspertīzi
Perspektīvākās nozares, kurās riska kapitālisti redz potenciālu ieguldīt, ir informācijas tehnoloģijas (IT), farmācija, biotehnoloģijas. Tie ir biznesa virzieni, kuri, J. Praņēviča vārdiem runājot, var strauji augt bez milzīgiem kapitālieguldījumiem un ir balstīti uz intelektuālo potenciālu.
Taujāts, pēc kādiem kritērijiem izvēlas projektus, kuros ieguldīt, BaltCap pārstāvis bilst, ka ļoti svarīga ir projekta īstenotāju komanda. Tai jābūt pieredzējušai, ar labu reputāciju un pats galvenais - starptautiski konkurētspējīgai. Tas gan nenozīmējot, ka riska kapitālu nevar piesaistīt gados jauni cilvēki vai iesācēji biznesā. Izšķirošais ir izglītība, ideja un jau paveiktais. J. Praņēvičs arī uzsver, ka pārsvarā uzņēmuma īpašniekiem tiek atstāta kontrolpakete, lai viņi būtu ieinteresēti uzņēmuma peļņā un nepārtaptu par algotiem darbiniekiem.
Riska kapitāla fonda Imprimatur Capital Fund, kurš nodarbojas ar uzņēmumu finansēšanu to agrīnā stadijā, investīciju analītiķis Mārtiņš Lasmanis stāsta, ka investīcijas tieši agrīnā stadijā ir daudz riskantākas, taču arī atdeve veiksmes gadījumā ir lielāka. «Projektu skaits, kurus izskatām, ir pietiekami liels, taču, protams, tas varētu būt vēl lielāks. Tā, piemēram, šogad esam izskatījuši 54 projektus, no kuriem 60% bija tieši no Latvijas. Mēs atšķirībā no komercbankām uzņēmumiem palīdzam ar savu ekspertīzi, piemēram, ar finanšu un uzņēmuma vadību. Mums ir arī savi partneri Londonā, kas palīdz ar pārdošanas kanāliem. Imprimatur neinvestē tradicionālās nozarēs, mūs interesē nozares ar augstu pievienoto vērtību - elektronika, jaunie materiāli, informācijas tehnoloģijas un tamlīdzīgi. Kritēriji projektu izvēlei ir idejas unikalitāte, tirgus mērogs, intelektuālais īpašums un biznesa modelis, kuru var replicēt vairākos tirgos.»
M. Lasmanis uzsver, ka, vērtējot uzņēmēju komandu, viņš pieredzi nevienādo ar darba stāžu. Svarīga ir izglītība un paveiktās iestrādnes. «Tie laiki, kad uzņēmuma īpašnieks viens pats ar saviem līdzekļiem varēja attīstīt nopietnu biznesu, ir pagājuši. Pašlaik, ja uzņēmums grib būt globāli konkurētspējīgs, bez investīcijām no malas neiztikt,» pārliecināts M. Lasmanis.
Bagāts, nevis karalis
Uzņēmuma Blue Bridge Technologies, kas izstrādā un realizē jaunus un efektīvus IT risinājumus procesu modernizācijai un pakalpojumu pieejamībai, valdes priekšsēdētājs Andrejs Strods stāsta, ka par riska kapitāla fondu piesaisti izšķīries, jo nav bijis pieejams bankas finansējums - trūka prasītā nodrošinājuma. «Ar to, ka jāatdod uzņēmuma daļas, samierinājāmies, jo nebija citu iespēju. Ar sadarbību esam apmierināti. Riska kapitāla fonda cilvēki bija vērtīgi un pieredzējuši kolēģi. Lai gan jāsaprot, ka tavā vietā neviens neko nedara. Mums bija trīs ieguldījumu raundi - 2011., 2012. un 2013. gadā. Ieguldījumu termiņš ir pieci līdz desmit gadi, un domāju, ka atdeve noteikti būs. Mūsu uzņēmuma vērtība ir augusi. Tā ka varu teikt, ka riska kapitāla piesaiste ir cienījama iespēja, kuru noteikti var izskatīt.»
Uzņēmuma Primekss, kas nodarbojas ar betona grīdu ražošanas tehnoloģiju izstrādi, līdzīpašnieks Jānis Ošlejs gan atzīst - ja būtu iespējams dabūt bankā finansējumu, pie riska kapitālistiem nebūtu vērsies. Par uzņēmuma daļu atdošanu J. Ošlejs teic īsi - uzņēmējam jāizšķiras, vai tas grib būt bagāts vai karalis. Uzņēmējs arī atzīst, ka ar sadarbību ar riska kapitāla fondu ir apmierināts. Ieguldījumu termiņš jau ir pagājis, un fonds savas uzņēmuma daļas ir pārdevis, un, kā teic J. Ošlejs, fonds ir ļoti labi nopelnījis.