«Šī ir viena no retajām vietām Rīgā, kur var izveidot atsevišķu gājēju un velosipēdistu ceļu, neko neatņemot autovadītājiem. Gar dzelzceļu tas ļauj uz Vecmīlgrāvi, Ziemeļblāzmu un tālāk - eirovelomaršrutu Igaunijas virzienā - nokļūt daudz ātrāk un pats galvenais - drošāk, nekā braucot caur Mežaparku, kur gājēju un velosipēdistu plūsmas nav nodalāmas,» stāsta velokurjers Māris Jonovs, kurš gājēju un riteņbraucēju jau iemītās taciņas atklājis pavisam nejauši.
Sarkandaugavas attīstības biedrība nupat pagājušās Eiropas Mobilitātes nedēļas laikā šajā vietā rīkoja domubiedru izbraucienu ar divriteņiem. «Teritorija gar dzelzceļa sliedēm no Brasas līdz pat Aldara parkam atšķirībā no citām vietām ir diezgan plata un daļēji izmantota. To redzam pēc cilvēku un velosipēdistu iemītām takām, kas parāda virzienus, kādos apkaimes iedzīvotāji pārvietojas ikdienā. Tā ir ideāla vieta atsevišķām gājēju un velosipēdistu vajadzībām,» uzskata biedrības pārstāve Alija Turlaja, uzsverot, ka piecus kilometrus garā posma priekšrocība ir arī tā, ka tam nav gandrīz neviena krustojuma ar autoceļiem.
Tiklīdz sociālajos tīklos parādījās ziņa par iespējamā veloceļa izpēti, daļa velobraucēju to uztvēra jau kā topošu objektu, kaut viss ir tikai pašu šādas veloinfrastruktūras lietotāju iniciatīvas līmenī - šobrīd veikta vienīgi vietas apskate, ieskicētas dažas vizualizācijas, tiek apzināti vietējo iedzīvotāju viedokļi, gatavoti priekšlikumi pašvaldībai un Latvijas dzelzceļam, kura pārziņā varētu būt sliedēm piegulošā teritorija.
Sarkandaugava ir iekļauta Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam kā viena no prioritārajām apkaimēm, kurās nepieciešami uzlabojumi. Šis gājēju un velo ceļš gar dzelzceļu ir būtisks un paliekošs infrastruktūras objekts, kas vistiešāk kalpos vietējiem iedzīvotājiem, kā arī veicinās pārvietošanos ar divriteni un nodarbi ar citiem sporta veidiem (skriešana, skrituļošana) drošā, sakārtotā vidē - par šo ideju lasāms Sarkandaugavas attīstības biedrības mājaslapā.
«Tagad tur ir tikai pļavas, kur cilvēki pastaigājas, izved sunīšus, kājām vai ar divriteni pārvietojas no vienas apkaimes uz otru. Vieta pārāk šaura un tuva dzelzceļam, lai kaut ko citu būvētu, taču vienlaikus pietiekami plata, lai izveidotu gājēju un riteņbraucēju ceļus, ko, esmu pārliecināts, cilvēki uztvertu ar lielu prieku,» saka Māris Jonovs.
«Es domāju, ka tā ir laba un apsveicama ideja, bet jāvienojas ar Latvijas dzelzceļu - 50 metrus uz katru pusi no sliedēm ir dzelzceļa aizsargjosla,» komentē Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Līdzīga sadarbība ar Latvijas dzelzceļu pašvaldībai ir saistībā ar Jūrmalas virziena veloceliņa uzturēšanu, kas gan būvēts laikā, kad bija citi likumi un noteikumi.