Rotaļīgs un vienlaikus nopietns izcilu mūsdienu komponistu stāstījums par alkatību, egoismu un varaskāri izskanēs divpadsmit Latvijas Radio kora mākslinieku balsīs un elektronikā koncertā Avangarda elektriskā balss mūzikas namā Daile šovakar, 18. martā, plkst.19.00.
Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš šajā sezonā atgriežas pie elektroakustiskās mūzikas meistaru opusiem, piedāvājot iespēju vēlreiz izbaudīt unikāli veidoto, dinamiski un saturiski aizrautīgo Londonā dzīvojošā elektroniskās mūzikas lielmeistara, argentīnieša Alehandro Vinjao meistardarbu Greed (Alkatība) - refleksiju uz lielo 2008. gada ekonomisko krīzi, analizējot pats savus iekšējos alkatības iedīgļus, kuri labvēlīgos apstākļos var pāraugt monstrozos mērogos.
Līdzās tam koncertā skanēs jau ikonisks XX gadsimta modernistu veikums. Itāļa Lučāno Berio Aronne ar Edoardo Sangvineti tekstu, paša Berio vārdiem, ir «klausāmais teātris», turpretī grieķu komponista un arhitekta Janna Ksenaka kompozīciju Nuits ar šumeru un seno persiešu tekstu drupām rosinājušas politiskās apspiestības un nebrīves idejas. «Darbā jūtama komponista vainas sajūta par to, ka pametis savu zemi grūtajā laikā, kad vairākās Eiropas valstīs (Grieķijā, Spānijā, Portugālē) vēl XX gadsimta otrajā pusē valdīja tirāniski, varmācīgi režīmi. Šis ir viņa veltījums šo režīmu upuriem,» stāsta Kaspars Putniņš.
«Šie skaņdarbi nav mūsu repertuāra jaunums, taču šādā kombinācijā un domā tos neesam dziedājuši. Idejai ir divas daļas - saturiskā un formālā. Visi šie ir modernistiski, inovatīvi darbi dziedošam ansamblim, kurā katrs ienes ko jaunu un stāsta par mūsdienu pasauli, par sarežģītajām indivīda attiecībām ar pasauli un arī ar sevi,» atklāj diriģents un programmas idejas autors Kaspars Putniņš. Viņaprāt, Berio Aronne ir visteatrālākais opuss visā koru literatūrā. Tā nosaukums ir atvasinājums no sena itāļu izteiciena, kas nozīmē «no A līdz Z» un attiecas uz visu cilvēka dzīvi. «Viņa skatījums uz dzīvi ir ironisks, rotaļīgs un arī traģisks. Turklāt šis ir viens no pirmajiem darbiem, kuros izmantoti citu stilu mūzikas citāti, īpaši - baroka stilizācija. Līdz ar to tas ir smukiņš, lai gan ir nepieradināts, pārsteigumiem pilns,» stāsta Kaspars Putniņš.
Savukārt Ksenakis ir uzticīgs savam barbariskajam izteiksmes veidam, viņa domāšana un stils izriet no viņa attiecībām ar sengrieķu mitoloģiju, mūzikas valoda ir skarba, dramatiska, ar precīziem tēliem. Programmā visjaunākais opuss, Vinjao 2012. gadā komponētais Greed, ir pilns ironijas un postmodernu atsauču pat uz komerciālo mūziku. Koncertam atbilstošu vidi veido režisore Zane Kreicberga un gaismu mākslinieks Egils Kupčs.