Šī nozīmīgā notikuma priekšvakarā šonedēļ protokols tika parakstīts, lai gan pašvaldības nepanāca iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu proporcijas pārdali starp valsti un pašvaldībām par labu vietējām varām, kurām tā paliks 80% tāpat kā šogad un nebūs prasītā 81% apmērā.
Ieņēmumi no IIN ir nozīmīgākais novadu un pilsētu ienākumu avots. Pirms gada tieši šī pozīcija izraisīja vislielākos iebildumus un LPS neparakstīja protokolu ar valdību - tas bija īpašs gadījums. Taču toreiz bija cita - Valda Dombrovska (Vienotība) - valdība un pašvaldībās ietekmīgā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) atradās opozīcijā. Laimdota Straujuma (Vienotība) pašvaldībās ir labi ieredzēta jau kopš laikiem, kad pati strādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (iepriekš Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija), kā arī tad, kad bija zemkopības ministre. LPS līderis Andris Jaunsleinis uzteica sadarbību ar valdību, bet pats balsojumā par protokolu atturējās, jo pārstāv visas pašvaldības un vienai - kaut arī nelielai - daļai tas nebija pieņemams.
Zaļo un Zemnieku savienībai ir sadarbības līgumi ar politiskajiem spēkiem, kas pārstāv Ventspils, Liepājas un Līvānu pašvaldības. Vienotība ir noslēgusi līgumu ar Latgales partiju, kurā ir vairāku pašvaldību biedri, kā arī ar viņu kolēģiem no Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Ogres novada, Valmieras un Jēkabpils. LPS domes sēdē protokolu aicināja atbalstīt gan Liepājas mēra vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), gan Valmieras mērs Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei).
Pašvaldībās liela pārstāvniecība ir arī Latvijas Reģionu apvienībai (LRA), kura Saeimā ir opozīcijā. Taču tās pārstāvju iebildes pret piedāvāto budžetu nav saistāmas tikai ar to. LRA veido Vidzemes partija un Reģionu alianse (RA), kuru dibināja Pierīgas pašvaldību vadītāji. Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (RA) uzsvēra, ka tieši uz Pierīgu pārceļas cilvēki no teritorijām, kurās vairs nenotiek attīstība. Taču Pierīgas novadu nav arī to 26 attīstības centru vidū, kas var pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem vairākās programmās. Tie pieejami novadiem, kas izveidoti ap bijušajām rajonu centru pilsētām, kā arī ap Līvāniem, Smilteni un Siguldu. Turīgie Pierīgas novadi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā ir to nedaudzo donoru vidū, kuru ieņēmumu daļu pārdala par labu trūcīgākajiem. Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne LPS domes sēdē sacīja, ka šiem novadiem ieņēmumu pieaugumu nodrošinās ekonomiskā aktivitāte un nevienam no tiem nākamgad nav paredzams budžeta samazinājums.
Ja valdība būtu piekritusi LPS un paredzējusi 81% no ieņēmumiem, kas nāk no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pašvaldības papildus iegūtu 14 miljonu. Premjere L. Straujuma uzsvēra, ka novadiem ieņēmumu samazinājums tiek kompensēts ar papildu valsts budžeta dotāciju 6,5 miljoni eiro. No pārējiem septiņiem miljoniem eiro finansējums paredzēts veselībai, drošībai un citām pašvaldību iedzīvotājiem ne mazāk svarīgām jomām. Tāpat kā iepriekšējos gados četrām lielajām pilsētām ar zemāk vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju - Daugavpilij, Jēkabpilij, Rēzeknei un Liepājai - valdība nodrošinās papildu dotāciju tādā apmērā, lai ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju sasniegtu 500 eiro. Tam paredzēts 5,1 miljons eiro. Kopējais finansējums pašvaldību finanšu izlīdzināšanai plānots 36,5 miljoni eiro.
Daļēji problēmas rada tas, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas nav pieņemts jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums. Tā sagatavošanu no VARAM ir pārņēmusi Finanšu ministrija, solot projektu iesniegt valdībā līdz nākamā gada vasarai.