Viņiem abiem bāriņtiesā bijusi darīšana ar vienu un to pašu darbiniecei - Anitu Silajāni. Atšķirība vien tā, ka Viju esot apmelojis bijušais vīrs, bet Uldi - RB darbinieki: «Dokumenti bija safabricēti tā, ka mati cēlās stāvus! Reiz devos pēc izziņas, ka neatrodos narkoloģiskajā uzskaitē. Atnāku un redzu, ka uzrakstīta no gaisa pakampta diagnoze, lai gan man nekad iepriekš nav bijusi darīšana ar tamlīdzīgām iestādēm, un es sapratu, ka RB locekle A. Silajāne nokārtoja, lai šādi apmelojumi taptu. Kādā citā reizē mana sieva, izsaukta uz pārrunām pie A. Silajānes, tika pazemota un novesta līdz histērijai. Viņai teica, ka viņa smirdot un apsaukāja par bomzeni. Tāds ir viņu mērķis - novest māti līdz nervu sabrukumam un pēc tam uzrakstīt, ka nav spējīga parūpēties par bērniem.» Pēc šī gadījuma Uldis ar sievu uzrakstījis sūdzību, lūdzot nomainīt viņiem noteikto bāriņtiesas locekli, kas arī ticis izdarīts.
Pirms nonākšanas RB redzeslokā, pāris audzinājis abu kopīgo bērnu un dēlu no sievas pirmās laulības - zēni bijuši aprūpēti, mīlēti, nodrošināti ar visu nepieciešamo. Taču rimto ikdienu pārtraucis bērnu mātes bijušais vīrs, kurš, kā stāsta Uldis, īstenojis viltību, lai no viņa nevarētu piedzīt uzturlīdzekļus, - izmantojot sakarus policijā un Sociālajā dienestā, panācis bērnu aizgādības tiesību pārtraukšanu gan šķirtajai sievai, gan Uldim, lai gan pats par savu dēlu neesot bijis gatavs gādāt: «Bērnu viņš juridiski atņēma, bet reāli atmeta atpakaļ. Sākot šo visu, viņš nesaprata to, ka arī manējais [jaunākais dēls] aizies pa diedziņu līdzi, jo aizgādības tiesības pārtrauc par visiem bērniem uzreiz. Labi, ka par aizbildni mazākajam dēlam iecēla manu māti, citādi viņš būtu nokļuvis bērnunamā!»
Aizgādības tiesības abiem vecākiem izdevās atgūt, taču apmelojumu atspēkošana prasījusi pusotru gadu: «Sadarbojāmies ar Sociālo dienestu, staigājām pie psihologiem. Pēc tam kad bērni juridiski jau bija atdoti atpakaļ, mūs izsauca uz pārrunām pie policijas iecirkņa mazgadīgo lietu inspektores, un viņa, acīs skatoties, paņirgājās, atzīstot, ka bija safabricējusi dažus dokumentus, un pateica - jūs neko pierādīt nevarēsiet, es visu noliegšu!»
Tagad, kad viss aiz muguras, Uldis atzīst, ka aizvadītais posms viņa ģimenē bijis emocionāli smags - mazais puika neesot sapratis, kāpēc viņam pēkšņi jāpārvācas uz dzīvi pie vecmāmiņas, vecākiem zudusi ticība valsts iestādēm.
A. Silajāne, lūgta komentēt pret sevi vērstos pārmetumus, Dienai norāda, ka bāriņtiesas vadība neļaujot runāt ar medijiem. Atbildi sniedz RB priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs, sakot, ka lietu materiālus neesot iespējams safabricēt, jo tos sniedz citas iestādes un personas, kas saistītas ar konkrēto lietu. Ulda gadījumā tā ierosināta, pamatojoties uz Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas un Rīgas Sociālā dienesta sniegto informāciju. Bāriņtiesa arī neesot konstatējusi pārkāpumus A. Silajānes rīcībā, taču viņa kā Ulda lietas atbildīgais darbinieks tikusi nomainīta, «lai personas un bāriņtiesas turpmāka sadarbība veidotos veiksmīgāka».