Par spīti tam, Eiropas Savienība (ES) piektdien vienojās par jaunām ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, arī tās oficiāli nav apstiprinātas. ES diplomāti sola, ka tas tiks izdarīts šodien. Neoficiāli runā, ka tiks noteiktas stingrākas sankcijas pret Krievijas finanšu pakalpojumiem. Ietekmi izjutīšot naftas rūpniecība un militārā bruņojuma ražotnes. Tāpat tiks paplašināts tā sauktais melnais saraksts, iekļaujot tajā vēl 20 Kremlim pietuvinātas personas.
Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija jau izplatījusi paziņojumu, ka, tiklīdz ES jaunās sankcijas tik oficiāli apstiprinātas, Krievija gatavos tām atbildes sankcijas. Šo atbilžu virpulī politiskajā vidē ar atvieglojumu tika uztverts NATO samitā apstiprinātais ātrās reaģēšanas plāns, kas paredz iespēju ļoti īsā laikā izvērst īpaši augstas gatavības spēkus. Alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens norādīja, ka pastāvīga NATO spēku klātbūtne tiks organizēta NATO austrumu dalībvalstu teritorijā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) Dienai uzsver, ka NATO lēmumam ir aizsardzības, nevis uzbrukuma raksturs. «Krievija jau vismaz piecus sešus gadus dara visu, lai modernizētu savus bruņotos spēkus. Mums labu laiku ir bijis pamats bažīties par to, kas notiek pie mūsu robežām,» ministrs saka.
Ātrās reaģēšanas plāns paredz izvietot augstas gatavības vienības NATO dalībvalstīs provokāciju vai jau konkrētas rīcības gadījumos. E. Rinkēvičs stāsta, ka vienības sastāvēs no gaisa, jūras un sauszemes spēku komponentiem. Plāns paredz karavīru pārvietošanu ātrā un mobilā veidā uz jebkuru no potenciālajām problēmvietām. Liela uzmanība tiks pievērsta arī infrastruktūras attīstībai, lai spēkus varētu netraucēti uzņemt, lai tehnikas izvietošana un pārvietošana aizņemtu pēc iespējas mazāk laika.
«Būs arī mācības NATO valstu karavīriem Baltijas valstu, Polijas un arī Rumānijas teritorijā. Lielā mērā tās notiks nepārtraukti, lai arī NATO sabiedroto valstu karavīri labāk varētu sagatavoties nepieciešamajai teritorijas aizsardzībai. Tas zināmā mērā ir arī politisks signāls. Tajā pašā laikā ar NATO samitu vēl nekas nebeidzas. Drošības situācija patlaban ir tāda, ka nav lēmumu, kurus var uzskatīt par akmenī iecirstiem. Situācija divas reizes pusgada laikā ir mainījusies ļoti radikāli, un mums ir jābūt gataviem arī turpmāk reaģēt tikpat veikli,» norāda ministrs.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds NATO lēmumu dēvē par «mēģinājumu padarīt mazāku draudu līmeni». Ja nekas netiktu darīts, Krievija šādu teju vienaldzīgu attieksmi varētu tulkot pat kā aicinājumu. «Negribētu neko dramatizēt. Tas, ka NATO spēj savākties, arī ir labs signāls. Ja tā nekādi nereaģētu, varētu teikt, ka NATO kā tāda darbojas ļoti neefektīvi,» saka A. Sprūds un piebilst, ka Krievija šajā situācijā varētu gribēt patestēt: «Protams, tā to nedarīs, sūtot pāri robežai tankus. To var darīt citādi, piemēram, atbalstot konkrētas nevalstiskās organizācijas.»
Notiekošais liek uzdot jautājumus arī par NATO nostādnēm. Oktobrī beigsies ģenerālsekretāra A. F. Rasmusena pilnvaru termiņš, un viņa vietā nāks bijušais Norvēģijas premjers Jenss Stoltenbergs. Atzinīgus vārdus par to jau ir teicis gan Vladimirs Putins, gan Dmitrijs Medvedevs, ar ko viņam bijušas labas attiecības. Nozīmīgu lomu šajās simpātijās ieņem Norvēģijas un Krievijas noslēgtā vienošanās par robežu Arktikā, kas izbeidza 40 gadu ilgo strīdu par teritoriju Barenca jūrā.
Pagaidām gan nekas vēl neliecina par īpašu pielaidību. Kā Dienai norāda politologs Ivars Ījabs, NATO patlaban vēl stiprina savas pozīcijas. Samitā izskanējis, ka turpmāk NATO lielāku uzsvaru liks uz savu dalībvalstu aizstāvēšanu, nevis ārējām misijām. Tajā pašā laikā gan nolemts pastiprināt iesaistīšanos Irākas konfliktā. Politologs norāda, ka šī ziņa daudziem amerikāņiem nozīmē daudz vairāk nekā notiekošais Ukrainā.