Arī šoreiz Latvijas valstsvienībai jāiztiek bez spožākajām tās zvaigznēm. NBA uzlēcošajai zvaigznei Kristapam Porziņģim ir pienākums Ņujorkas Knicks klubā, Eirolīgas finālturnīra dalībnieku Dāvi Bertānu saista atbildība pret komandu, kas viņam palīdzēja izkļūt no savainojumu purva, bet snaiperi Kristapu Janičenoku no kandidātu loka svītroja pavasarī plēstā ahilleja cīpsla. Tiesa, tikai pēdējais no viņiem kopā ar komandu pērn rudenī izcīnīja tiesības cīnīties par olimpisko ceļazīmi, bet pārējais Rīgas-Lilles komandas kodols joprojām ir ierindā un gatavs turpināt sava sapņa īstenošanu. Komanda gada laikā kļuvusi spēcīgāka, par ko liecina vadošo spēlētāju lomas savos klubos un to sniegums gan vietējā čempionātā, gan uz Eiropas skatuves. Latvijas izlases sastāvā ir Vācijas čempions un Eirolīgas otrā posma dalībnieks Jānis Strēlnieks, Itālijas vicečempions Ojārs Siliņš, sevi VTB līgā labi apliecinājušie Kaspars Bērziņš un Jānis Timma un virkne basketbolistu un treneru, kuriem paredz spožu karjeru jau tuvākajos gados.
Līdz šim šāda veida olimpiskajos kvalifikācijas turnīros dominējušas Eiropas komandas, kuras tikai reizi atdevušas vienu ceļazīmi citu kontinentu izlasēm, jo pirms četriem gadiem Venecuēlā pārsteidza Nigērija, apspēlējot Grieķiju. Arī Belgradā par galvenajām pretendentēm uz uzvaru tiek sauktas trīs Eiropas komandas, tāpēc ar īpašu uzmanību jāseko līdzi turnīra rīkotāju serbu attieksmei pret tām. Jācer, ka pārmērīgi augstā temperatūra un gaisa kondicionēšanas sistēmas trūkums autobusā, kas Latvijas izlasi no lidostas nogādāja mītnes vietā, bija vien pārpratums, ne mērķtiecīga konkurentu novājināšana. Valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis pauda gatavību turpmāk visai komandai izmantot taksometra pakalpojumus, ja autobusā vēlreiz būs šāda veida problēmas. Dienu vēlāk viss jau bija kārtībā.
Latvieši neslēpj, ka pirmā pretiniece Japānas komanda ir nepazīstama un neierasta pretiniece, taču līdzīga sajūta ir arī pretējā nometnē. Tiesa, ja mūspusē japāņus uzskata par turnīra pastarīšiem, konkurenti šo spēli uztver kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem šīs komandas vēsturē. Paļausimies uz to, ka tas norāda uz komandu spēku samēru, ne maldīgu noskaņošanos cīņai.