Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Skolas solos pretī vienaudži

20 gadu Jēkabpils Vakara vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Rainelda Muižniece ir pavadījusi klases priekšā. Viņa, tāpat kā daudzi citi šīs profesijas pārstāvji, bērnībā spēlējusi skolotāju, liekot vērtējumus lellēm lielā rūtiņu kladē. Tikai tad viņa vēl nezināja, ka tas ir viens no smagākajiem darbiem - novērtēt citu veikumu. Leļļu vietā klases solos nu sēž vidusskolēni, bet tas nenozīmē darbu tikai ar jauniešiem. Viņas klasēs mācās arī pieaugušie, kuri, kā izrādās, ir tie centīgākie skolēni.

Sākumā bijis bail

«Kad sāku strādāt, jaunības maksimālismā bija vēlme mainīt pasauli. Bija doma, ka visu varu, visu māku. Ja izmantojam salīdzinājumus - agrāk skolotājs bija viena mūzikas instrumenta spēlētājs, bet XXI gadsimtā viņam ir jābūt cilvēkam orķestrim. Kaut kur lasīju, ka skolotājs ir vienīgā dzīvā būtne, kas spēj nostāties pret baru. Diezgan nežēlīgs, bet precīzs skolotāja profesijas raksturojums,» Dienai stāsta R. Muižniece. Viņas audzināmajā 10. klasē mācās 33 skolēni vecumā no 16 līdz 39 gadiem. Tomēr skolā kopumā vecākajam audzēknim ir 44 gadi. Tā arī ir vakarskolu specifika - faktiski īsteno gan mūžizglītības prasības, gan sociālo darbu.

Pirmajā reizē, kad uzzinājusi, ka jāmāca būs arī pieaugušie, pedagoģei bijis bail, taču ar laiku sapratusi, ka tieši viņi ir tie centīgākie - zina, ko vēlas sasniegt, kāpēc apmeklē skolu, ir motivētāki, labāk plāno savu laiku. Tomēr vienlaikus tas ir sarežģītāks darbs, jo katram no pieaugušajiem ir sava personiskā pieredze, kas dažkārt spēj ietekmēt mācību vielas apguvi. Līdz ar to skolotājam jāplāno darbs tā, lai mācību viela būtu saistīta ar šo cilvēku pieredzi, lai parādītu, kā konkrētās zināšanas palīdz izprast apkārtējo pasauli. Runājot ar pieaugušajiem, R. Muižniece arī secinājusi - šie cilvēki apzinās, ka bez izglītības viņi nav konkurētspējīgi darba tirgū. Daudzi ir jau strādājuši ārzemēs, izbaudījuši, ko nozīmē adekvāts atalgojums par savu darbu, bet atrast darbu, kas būtu piemērots viņiem, traucējusi gan valodas nezināšana, gan apkārtējo attieksme pret svešzemniekiem, gan personiskās problēmas.

Nav kā datorspēlē

Tomēr ne tikai pieaugušo zināšanu apguve jāsaista ar nākotnes iespējām - būtiski tas ir arī jauniešiem. Skolotāju visvairāk uztrauc fakts, ka Latvijā ir 50 tūkstošu jauniešu, kuri nestrādā un nemācās. «Tātad viņi ir kaut kādā veidā pazaudējuši vēlmi doties uz priekšu un attīstīties,» nosaka pedagoģe. Diemžēl iezīmējas vēl cita negatīva tendence - ar katru gadu skolēnu izglītības līmenis krītas. «Manuprāt, to nosaka divu faktoru sadursme: no vienas puses, izglītības prasības, no otras puses - vieglas, ērtas dzīves sludināšana interneta vidē un masu medijos. Tas ir kā datorspēlē - zaudējot dzīvību, tā pēc laika atjaunojas. Dzīvē tā nenotiek, ir tikai viena iespēja, kas jāizmanto,» uzsver R. Muižniece.

Tā kā jauniešiem ir nepieciešams darboties, izpausties, pārliecināt sevi un savus tuviniekus, ka viņi var izdarīt kaut ko jaunu, apgūt sociālās prasmes, skolotāja regulāri piedalās dažādos projektos un konkursos un ar skolēniem iegūst arī ļoti labus rezultātus. Viņa atzīmē, ka iepriekš šie jaunieši, iespējams, bijuši neaktīvi, viņiem netika uzticēti pienākumi, bet skolā jāiesaistās visiem, jo, tikai kopīgi darbojoties, jaunieši var pilnveidoties. Tas gan ne vienmēr ir viegls darbs. «Citreiz puņķi un asaras šķīst uz visām pusēm, ir aizvainotas sejiņas, uzmestas lūpas abās iesaistītajās pusēs, bet tā sajūta, ka ir izdarīts kaut kas liels, ka šo smago darbu rezultātu var redzēt citi viņu vienaudži, vecāki, - tas visu nosver ar pozitīvu zīmi,» atzīmē skolotāja.

Viņa arī cenšas atspēkot mītu, ka vakara vidusskolās mācās tikai pieaugušie un «sliktie» jaunieši. Skolēni visā pasaulē esot vienādi. Vienmēr būs tādi, kas atnāk uz skolu tikai tāpēc, ka viņus spiež kādi apstākļi. Būs tādi, kas nāk tikai izklaidēties, izrādīties, un arī tādi, kas vēlas iegūt jaunas zināšanas. Svarīgi ir spēt ar savu personību jauniešus aizraut, un, pēc R. Muižnieces kolēģu teiktā, viņai tas izdodas.

Vēlēšanās zelta zivtiņai

Runājot par nākotni, skolotājai ir trīs vēlēšanās, ko izteikt zelta zivtiņai. Pirmkārt, šajā profesijā vajadzētu ienākt vairāk vīriešiem, lai mainītos dzimuma lomu īpatsvars. Otrkārt, skolās aizvien vairāk būtu nepieciešams izmantot modernās tehnoloģijas. Savukārt trešā vēlēšanās saistīta ar jauniešu karjeras izvēli - skolotāja vēlētos, lai būtu arī tādi jaunie cilvēki, kuri aizrautos tieši ar šo cienījamo un seno profesiju. Kā to panākt, viņa gan nevar atbildēt, jo prestiža un algas jautājums tas nav. Var vienīgi mēģināt ieinteresēt ar skolotāja profesijas ideāliem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?