Patlaban modeļa pamatprincipi ir izstrādāti un tuvākajā laikā plānots to piedāvāt vērtēšanai Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī iepazīstināt ar to plašāk gan sabiedrību, gan citus ieinteresētos, Dienai stāsta priekšlikumu autors Č. Batņa.
Ja iepriekš ministrija sliecās par 36 stundu darba nedēļu, tad alternatīvā modeļa pamatā ir pilnas 40 stundas. Č. Batņa uzskata, ka, mainot sistēmu, tomēr ir jātuvojas darba likumam. Otra būtiskākā atšķirība - atalgojums par likmi visām skolām ir vienāds. Ja pedagogs strādātu pilnas 40 stundas nedēļā, tad saņemtu 1150 eiro pirms nodokļu nomaksas. IZM bija plānojusi skolas sadalīt vairākās kategorijās, novelkot robežu starp lielajām un mazajām skolām.
Tomēr arī alternatīvajā variantā viss nav tik vienkārši. Ne visiem skolotājiem būs iespēja strādāt pilnas slodzes darbu, īpaši mazajās lauku skolās, tāpēc veidosies arī atalgojuma atšķirība. Č. Batņa skaidro, ka par konkrētām stundām, skolotājam klasē strādājot ar bērniem, visiem maksātu vienādi neatkarīgi no skolēnu skaita klasē, bet atlīdzība atšķirtos par papildu pienākumiem - burtnīcu labošanu, klases audzināšanu, gatavošanos stundām. Tas nenozīmē, ka kādam par šo darbu maksātu mazāk, bet, ja klasē ir pieci, nevis 25 skolēni, likumsakarīgi, ka arī darba apjoms, piemēram, labojot burtnīcas, ir mazāks. Atšķirības varētu būt arī starp mācību priekšmetu skolotājiem. Piemēram, ja matemātikas skolotājam, vadot darbu klasē, kur ir 25-30 skolēni, labojot darbus, gatavojoties stundām un veicot citus darba pienākumus, sanāktu pilnas 40 stundas un līdz ar to arī atalgojums 1150 eiro, tad sporta skolotājs, strādājot ar tādu pašu bērnu skaitu, bet mazāku papildu darbu apjomu, savāktu nepilnu slodzi - 36 stundas un proporcionāli arī mazāku atalgojumu.
Pēc līdzīga principa zemāks atalgojums sanāktu tam pašam matemātikas skolotājam, ja klasē būs pieci līdz deviņi bērni. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, mazāku laiku veltot darbu labošanai un gatavošanās procesam, kopējā slodze sanāktu 28 stundas, proporcionāli saņemot 805 eiro pirms nodokļu nomaksas. Slodze var būt lielāka, mācot vēl citus priekšmetus vai nodrošinot interešu izglītības pulciņus. Taču, atbildot uz jautājumu, kā mazā skolā pedagogs varēs savākt pilnu slodzi, Č. Batņa atbild, ka, visticamāk, nevarēs.
Alternatīvajā variantā paredzēts arī pirmsskolas pedagogu atalgojumu pielīdzināt pārējiem, bet tas nozīmētu trīs reizes lielāku algu, nekā tas ir tagad. Te arī paši izstrādātāji saprot, ka, visticamāk, tas uzreiz nebūs iespējams, jo atstās pārāk lielu ietekmi uz budžetu. Šī paša iemesla dēļ bijušas arī diskusijas par pedagogu atalgojuma robežu, kas gala variantā samazināta no 1200 uz 1150 eiro. Taču, ko tas precīzi nozīmētu budžeta kontekstā, vēl nav zināms, jo konkrētus aprēķinus var veikt tikai pati IZM. Pēc Č. Batņas aplēsēm, mēnesī tie būtu papildu 1,9 miljoni eiro, bet šajā summā daļēji nav iekļauts atbalsta personāls, kā arī bērnudārzu skolotāji, kuri šobrīd finansējumu saņem no pašvaldībām. Ja ar rezervētajiem deviņiem miljoniem eiro nepietiktu, būtu jāpanāk vienošanās, kad atvēlēto finansējumu būs iespējams palielināt, uzskata Č. Batņa.
Ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (Vienotība) par izstrādāto alternatīvo variantu LIZDA bija plānojusi runāt jau pagājušajā nedēļā, taču tikšanās ministra slimības dēļ nenotika. LIZDA vadītāja Inga Vanaga Dienai uzsvēra - arodbiedrība neuzstāj, ka šis ir vienīgais un labākais modelis, bet tas iekļauj pamatprincipus, ko tā atbalsta. Par turpmāko darbu vēl būs jāvienojas. Vēlme patlaban ir izstrādāt maksimāli optimālu modeli, saprotot, ka visu vajadzības viena gada budžetā apmierināt nevarēs, bet ir jābūt grafikam, kurā tiek atspoguļots, kā uz to virzīsies. Turklāt tas jādara jebkurā gadījumā, vai izvēlas turpināt darbu pie alternatīvā vai IZM izveidotā modeļa. Komentēt alternatīvo modeli K. Šadurskis Dienai pagaidām nevarēja, taču plāno ar to iepazīties un izvērtēt.