Tīrelis…. Tumsa… Milzīgs suns ar fosforizējošām acīm … Bail? Pirmo reizi bērnībā, lasot Artura Konana Doila darbu Bāskervilu suns, šķiet, baidās visi. Pēc tam - briedumā - pašiem par to nāk smiekli. Katram vecumam savi māņi un bailes.
Ejam pārbaudīt savu reakciju? Tātad - nevis tīrelis, bet Nacionālais teātris…. Tumsa zālē, bet uz skatuves, mūzikai skanot, sākas Bāskervilu leģenda.
Valda Zilvera un Jura Hirša mūzikls Bāskervilu leģenda tapis pēc A. Konana Doila slavenā šausmu romāna motīviem, apspēlējot mūsu alkas pēc adrenalīna devas pavasara vitamīnu vietā. Bāskervilu leģenda ir zināma katram sevi cienošam Lielbritānijas iemītniekam, un, pateicoties A. Konana Doila popularitātei, arī mums, Latvijā. Stāsts vēsta par suni, kas reiz tīrelī saplosījis nelieti, kurš ar varu aizvedis līdzi kādu meiteni. Suņa rēgs, kā šķiet, klīst pa tīreli joprojām, tikai neviens to nav redzējis līdz brīdim, kad pazūd un pēc tam tiek atrasts miris vēl viens no Bāskervilu dzimtas un no Amerikas ierodas mirušā mantinieks Henrijs Bāskervils. Nesaprotamā nozieguma izmeklēšanā iesaistās Šerloks Holmss un doktors Vatsons.
Tagad Nacionālajā teātrī vairāku radošu garu sadarbībā tapis mūzikls Bāskervilu leģenda. Par Šerloku Holmsu un doktoru Vatsonu viņus gan nenosaukt, bet idejas tapšanas sākumā viņi arī bija divi - Juris Hiršs un Valdis Zilveris. «Pag, tas bija pirms trīs gadiem, kad man iegadījās mazāk darba. Mēs jau diezgan daudz un labi esam sadarbojušies - es rakstīju dziesmām tekstu, Valdis komponēja mūziku. Tapa Trīs musketieri, Sīkstulis,» stāsta J. Hiršs un turpina: «Tā doma, ka varētu izvēlēties Bāskervilu suni, radās Valdim.» Libreta autoram J. Hiršam radās pirmie teksti, Valdis Zilveris atzinis tos par rosinošiem. «No rītiem braucu uz teātri. Kad rakstījās, tad to arī darīju. Kad nerakstījās, tad sevi nespiedu,» par radošo procesu stāsta J. Hiršs. Tad 2013. gada 5. decembrī darbs bija pabeigts un laika gaitā arī tika iekļauts repertuārā.
Par to, kā tas no malas izskatās, J. Hiršs neņemas pirms pirmizrādes spriest, jo izrādē viņš pats arī spēlē (daktera Mortimera lomu). Vai mūzikls nav liela uzdrīkstēšanās? Uz to J. Hiršs atbild vienkārši: «Man ir diezgan daudz gadu, beidzot jāsāk uzdrīkstēties.» Viņš nebaidās no tā, ka daudziem skatītājiem būs savs viedoklis, kas veidojies filmu ietekmē. Viņam pašam gan primārais ir grāmata. «Grāmata ir filma, ko tu pats izdomā sev galvā. Man bērnībā nemaz nebija televizora, un es daudz lasīju. Protams, Konana Doila grāmatas man bija vienas no mīļākajām - detektīvi, krimiķi, šausmenes. Mēs paši šo izrādi esam ierindojuši smieklīgas šausmenītes žanrā.»