Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Sociālie tīkli - arī biznesa attīstībai

Viens no pirmajiem Latvijā plaši izplatītajiem sociālajiem tīkliem bija Draugiem.lv, kas radās kā latviska, turklāt lietotāju vidē popularitāti ļoti ātri gūstoša alternatīva ārzemēs jau zināmajām socializācijas platformām.

Patlaban joprojām par Latvijā populārākajiem sociālajiem tīkliem varētu uzskatīt Draugiem.lv, kā arī starptautiskos tīklus Facebook, Twitter, LinkedIn un Odnoklasniki. Ir bijuši arī citi vietējie mēģinājumi ielauzties šajā vidē, tomēr atšķirībā no Draugiem.lv citiem sociālajiem tīkliem nav izdevies raisīt individuālo un vienlaikus kolektīvo auditorijas interesi aktīvi komunicēt šajā vidē.

Ieraduma veidotājs

«Man sociālo tīklu laikmets sākās līdz ar Draugiem.lv izveidošanu. Tam sekoja dažādi citi sociālo tīklu paveidi: oho.lv, seko.lv, Hotmail. Taču tie mani neuzrunāja. Draugiem.lv sākotnēji izmantoju vienas ērtas opcijas dēļ - tur vienuviet varēja ātri uzzināt, kam ir jubilejas. Tāpat novērtēju iespēju ērti redzēt, kādas kuram cilvēkam ir intereses, faktiski zināmā mērā uzzīmēt cilvēka personības portretu - vai viņam patīk apmeklēt kafejnīcas, auklēt bērnus vai doties ceļojumos,» stāsta biznesa konsultants, uzņēmējs Ēriks Matulis un piebilst, ka pēc tam sācis izmantot arī Facebook un Twitter, taču šīs vietnes sākotnēji tomēr nav bijušas tik efektīvi izmantojamas Latvijas mēroga biznesam, jo mūsu valsts iedzīvotājiem nebija saprotama šo vietņu lietošanas jēga un funkcionalitāte, jo tās bija piepildītas ar milzīgu apjomu nešķirotas informācijas, kura lielākoties nebija lietojama ikdienā. Tāpēc ilgu laiku Latvijā dominēja Draugiem.lv, kas auditoriju piesaistīja tieši lokālā satura dēļ, akcentē Ē. Matulis.

Tomēr, pamazām pilnveidojoties dažādu auditoriju vajadzībām, Facebook spējis iekarot arī Latvijas auditorijas interesi un būtībā apsteidzis virkni konkurentu, arī Twitter.

«Esmu aktīvs sociālo tīklu lietotājs jau vairāk nekā 15 gadu. Sākumā tie vairāk kalpoja tikai sarunām ar draugiem vai jauniegūtiem paziņām, taču vēlāk sociālie tīkli sāka darboties kā tādi minimediji, ar kuru starpniecību informāciju zibenīgi var nogādāt praktiski tieši vēlamajai auditorijai, jebkuram mārketinga pazinējam tas ir ļoti no svara. Šobrīd mana aktīvākā rosība notiek divos portālos - Facebook un Instagram. Iepriekšējie līderi - Draugiem.lv un Twitter - pēc maniem novērojumiem būtiski stagnē, tāpēc arī auditorijas iesaiste pēdējos divos gados ir krietni mazāka nekā agrāk, vismaz tai auditorijai, ar kuru es strādāju,» akcentē Radio Tev programmu direktors un audioierakstu studijas 80 ART līdzīpašnieks Andris Jurga.

Katram savs profils

Sākotnēji lielākā daļa no šodien Latvijā zināmajiem sociālajiem tīkliem tika izmantoti privātai saziņai ar draugiem vai paziņām, tomēr aizvien vairāk vērojama tendence - sevišķi dažu pēdējo gadu laikā -, ka vairs nav atrodams neviens sociālais tīkls, kurā bez reālām privātpersonām nebūtu reģistrēti desmitiem, simtiem vai pat daudziem tūkstošiem uzņēmumu oficiālo profilu, kā tiek sauktas individuālo lietotāju lappusītes sociālo tīklu interneta vietnēs. Patlaban jau tā ir loģiska un vispārpieņemta norma, ka ikvienam sevi cienošam uzņēmumam, kurš vēlas veicināt savu publicitāti un līdz ar to arī produkta vai pakalpojuma realizācijas apjomu, ir jābūt ne tikai uzņēmuma tradicionālajai mājaslapai, bet arī profilam vismaz vienā, bet ideālajā gadījumā - pat trijos dažādos sociālajos tīklos, kur nereti pat ātrāk nekā pašu mājaslapā parādās kāda klientiem paredzēta informācija, turklāt tiek veidota sabiedrības noskaņa vai rosināta diskusija.

Sociālie tīkli ir tā platforma, kurā uzņēmumi aizvien vairāk īsteno krīzes komunikācijas pasākumus. Ē. Matulis, balstoties uz savu pieredzi, gan norāda, ka aktivitāte sociālajos tīklos vēl nav garantija, ka uzņēmējs ļoti ātri un lielā apjomā kāpinās savu klientu skaitu. «Ir ļoti rūpīgi jārēķina un jāplāno gan veicamās aktivitātes, gan tam veltāmo resursu apjoms un arī sagaidāmā atdeve. Esmu lasījis speciālistu pētījumus, ka informācijas ievietošana sociālajos tīklos, kur to izlasīs liels skaits cilvēku, vēl negarantē panākumus. Kas ir efektīvāk un lētāk - ja sociālajos tīklos ziņu izlasīs 1000 sekotāju, bet no tiem tikai viens atsauksies, tiks veikts 100 telefona zvanu, bet iegūts viens klients vai arī notiks desmit klātienes tikšanās, kuru rezultātā arī tiks iegūts viens klients? Atbilde ir - katrai darbībai ir savi plusi un mīnusi. Turklāt nereti sociālo tīklu aktivitātei atdeve iestājas tikai pēc trim vai četriem mēnešiem,» pauž Ē. Matulis.

Atšķirīgs viedoklis ir sabiedrisko attiecību uzņēmuma Communications & Strategies stratēģiskajam konsultantam Viesturam Deksnim, kurš uzsver, ka sociālo tīklu efektivitāti var mērīt ļoti dažādi, turklāt būs uzņēmējdarbības segmenti, kuros sociālie tīkli palīdz vairāk, un citi, kuros mazāk. «Kā piemērus varu minēt mazumtirdzniecības sektoru un specifiskus intelektuālos pakalpojumus, kur attiecīgi pirmajā gadījumā sociālo tīklu loma tieši produkta vieglās uztveramības un potenciāli lielāka pircēju loka dēļ būs neapšaubāmi lielāka. Taču otrajā gadījumā, kur pakalpojuma pārdošanai nepieciešama klātienes konsultācija, detalizēts izklāsts, kā arī konsultanta personiskais faktors, kas saistāms ar uzticamību, sociālo tīklu loma būs mazāk noteicoša. Lielais pluss, ko sociālie tīkli dod, ir samērā precīzs trāpījums mērķa grupai - proti, starp sekotājiem ir maz tā dēvētās liekās auditorijas. Turklāt sociālie tīkli ļauj ļoti ātri saprast, kā publika reaģē - vai ziņas patīk, vai ar tām dalās, vai tās komentē un tamlīdzīgi. Tieši atgriezeniskā saikne mainīgajā un dinamiskajā biznesa vidē ir ļoti svarīga, turklāt arī no izmaksu efektivitātes viedokļa un nepieciešamības sasniegt ātrus rezultātus,» akcentē V. Deksnis.

Arī A. Jurga norāda - viss atkarīgs no biznesa jomas, kurā uzņēmējs vai arī uzņēmums darbojas. «Ja es tirgoju radio reklāmas, sociālie tīkli mani totāli neinteresē, bet, ja es tirgotu ekonomiskās klases stilīgu apģērbu, es ar sociālo tīklu palīdzību, varu galvu likt ķīlā, izpārdotu visu noliktavu, neatverot pat veikala durvis. Sociālajos tīklos ir tikai viens risks - apnikt. Uzņēmējs vai arī uzņēmums saviem sekotājiem kļūst garlaicīgs vai pārāk uzmācīgs, no tā atvadās uz visiem laikiem. Der atcerēties, ka biznesa vides pārstāvim internetā pieklājas uzvesties tāpat kā pieklājīgā restorānā: nebļauj, izturies pieklājīgi un esi laipns. Tikai jāmāk «atrast» tā auditorija, un tas šajā visā ir pats grūtākais. Ja zivs jau ir pieķērusies, atliek tikai prasmīgi to izvilkt no ūdens,» uzskata uzņēmējs.

Trauslā robeža

Ņemot vērā Latvijas sabiedrības nelielos mērogus, uzņēmējiem ir visai grūti definēt, kurā brīdī sociālie tīkli ir biznesa instruments, bet kurā brīdī - saziņas rīks ar draugiem un paziņām.

«Man gribētos teikt, ka tas ir vienlīdzīgs sadalījums 50% un 50%, turklāt šie cipari sajaucas. Vakar bijušais skolas biedrs, bet rīt jau tava uzņēmuma potenciālais klients, jo izlasījis informāciju tavā profilā,» nosmej A. Jurga.

V. Deksnis lēš, ka privātajai komunikācijai sociālos tīklus izmanto 70% gadījumu, bet biznesa komunikācijai - 30%. «Komunikācijas formas pārklājas, jo nereti privātā komunikācija tiek izmantota arī, lai pozicionētu organizācijas vai personas tēlu arī biznesa vidē. Tādējādi cilvēks vai organizācija tiek parādīta no citas puses - sadzīviskās, ikdienišķās -, kas bieži vien pat mērķa grupai šķiet interesantāk nekā sekot korporatīvajai informācijai. Pašos pamatos sociālie tīkli nav mainījuši manas saziņas formas nedz privātajā, nedz biznesa vidē. Kā pirms sociālo tīklu ienākšanas, tāpat arī tagad es izvēlos katram gadījumam savu - piemērotāko - saziņas veidu, no tiem joprojām populārākie ir e-pasts un telefons, tikai pēc tam seko sociālie tīkli un dažādas aplikācijas,» piebilst V. Deksnis.

Arī Ē. Matulis uzsver, ka ir ļoti grūti nošķirt, kur sociālo tīklu aktivitātes sākas un beidzas privātā komunikācija un kur - biznesa komunikācija, tāpēc viņš sociālos tīklus uzskata par vienu no instrumentiem, ar kuru gūt izziņas materiālu un vienlaikus notestēt kādas idejas saziņai un savu ziņojumu nodošanai plašākai auditorijai. Uzņēmējs arī akcentē, ka nereti sākotnēji privāti domāts publiskots viedoklis vai replika, kas nav mērķēti potenciālo jauno klientu atrašanai, var izrādīties pamats sarunām par darījumu. Viņš atminas konkrētu gadījumu, kad pavisam nesen pauda sociālajos tīklos savas pārdomas par Jāņu siera nosaukuma izmantošanas peripetijām, taču tas izraisīja negaidīti lielu rezonansi, turklāt tieši šīs replikas dēļ viņam parādījies potenciāls klients, ar kuru šobrīd notiek aktīvas sarunas par sadarbību.

Biznesa vides pazinēji uzsver, ka uzņēmējiem ir svarīgi apzināties - ir būtiski domāt par publiskās komunikācijas stilu tieši sociālajos tīklos, nošķirot savu personīgo viedokli no biznesa, kas ir diezgan grūts uzdevums. Tāpat svarīgi ir apzināties, ka pārāk milzīgs sava biznesa reklamēšanas apjoms privātajā profilā var radīt pretēju efektu - nevis veicināt uzņēmējdarbības sekmes, bet tieši pretēji - radīt situāciju, ka draugi un paziņas atteiksies komunicēt ar šo uzņēmēju sociālajā vidē.

«Esmu radio rīta ētera balss. Lai arī mani neviens neierobežo, ko teikt un ko neteikt, tomēr es labi apzinos, ka ir viedokļi, kuri ir mani personīgie un var atšķirties no radio viedokļa, tāpēc ēterā tos neizpaužu, bet mēdzu tos ierakstīt savos privātajos profilos portālos. Tā teikt - savējie jau sapratīs. Tomēr nenoliegšu, ka sociālos tīklus izmantoju kā reklāmas laukumu, lai popularizētu savas jomas uzņēmumus, bet apzinos, ka ne visu var reklamēt sociālajos tīklos. Strādāju uzņēmumā, kurā veidojam radio reklāmas. Ja es sākšu savā profilā bārstīt izdevīgus piedāvājumus, visi mani atdraugos vai atsekos, jo šī informācija liksies derīga varbūt 1% vai pat vēl mazākai daļai no maniem sekotājiem. Jādomā līdzi, kurai auditorijai ko mēs rakstām. Latviešus var ātri nokaitināt ar pārlieku uzbāzību vai pārāk uzstājīgu komunikāciju,» pārspīlētas centības iespējamos bēdīgos scenārijus iezīmē A. Jurga.

Uzņēmēji atzīst, ka sociālie tīkli ir labs instruments, ar kura palīdzību iespējams sekmēt biznesu, tomēr jāapzinās, ka ir svarīgi to pareizi izmantot. Būtiski apzināties, ka sociālie tīkli ir tikai viens no informācijas kanāliem, bet ne vienmēr uzticamākais, tāpēc vienmēr jāatceras senā patiesība, ka droša, precīza un vispusīga informācija ir tikai tad, ja tā iegūta no vairākiem savstarpēji nesaistītiem avotiem, pauž Ē. Matulis.

Savukārt A. Jurga pauž mūsdienu publiskās komunikācijas jaunās nianses, kuras būtiski ņemt vērā, lai nekļūdītos jaunajā sociālo tīklojumu laikmetā: «Patīkami, ka arī biznesa partneri izmanto sociālos tīklus. Viņi redz, ka mēs strādājam, un es redzu, ka viņi strādā. Un es ļoti labi redzu, kurš nestrādā. Ja nestrādā, neapzināti sāku viņu aizmirst, gluži kā paziņas, kuri kādu laiku nav satikti. Ar konkrētā perioda darījumu partneriem gan cenšos komunicēt e-pastā un pa tālruni, jo sociālie tīkli tomēr ir mazliet vairāk arī brīvā laika pavadīšanas veids, tāpēc nepatīk kādam sabojāt atpūtu ar kādu nopietnu ziņojumu par darbu.»

Svarīgi arī atcerēties, ka ievērojama daļa ierakstu, kas veikti sociālajos tīklos, ir publiski, līdz ar to jādomā īpaši rūpīgi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?