Nebūs izcilu sasniegumu sportā un kultūrā, toties nebūs arī krusas, pārliecīga sausuma, nevienā pašvaldībā vējš nenopūtīs jumtus. Kas tās par murgainām prognozēm? Bet kā citādi lai izskaidro politiskās elites gatavību gada otrajā mēnesī valsts budžeta sadaļu «līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» par divām trešdaļām jau iztukšot? Īsi sakot, kad Ministru kabineta 10. februāra sēdē debatēs par mikrouzņēmumu nodokli līdz mikrofonam tika Finanšu ministrijas valsts sekretāre, klātesošie uzzināja, ka no apmēram 32 miljoniem eiro, kas 2015. gada budžetā paredzēti «neparedzētiem izdevumiem», gandrīz divas trešdaļas ir rezervētas. Ka, nebaltai dienai atliktās naudas kaudzīti vēl plicinot, valdības rīcībā paliks 2-3 miljoni. Tas ir nekas, it sevišķi, ja ņem vērā, ka ministrijas jau lolo jaunas ieceres pieteikties ar vajadzībām, kas nu nekādi nebija iepriekš paredzamas. Ja jums liekas, ka tas nav loģiski, tās ir jūsu problēmas - lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz tādiem apsvērumiem kā «varbūt tik traki nebūs...», «rīts gudrāks par vakaru», «nauda kaut kur parādīsies» utt.
Lai ilustrētu situācijas absurdumu, jāmin, ka daļa no «rezervētajiem» līdzekļiem saistīti ar pedagogu atalgojuma topošo reformu. It kā saprātīgi būtu, ja pārmaiņām nepieciešamais finansējums būtu jau iekļauts nozares budžetā. Tomēr tas nav noticis, jo acīmredzot koalīcijā nav pārliecības, ka jēdzīgu reformu izdosies izstrādāt - tā teikt, nav vērts iesaldēt naudu. Nav sevišķi glaimojoši izglītības ministrei, bet lai nu būtu. Taču, vai šādas pieejas piekritēji apzinās, ka tā arī tiek provocēta reformas izgāšanās? Proti, ja izgāzies - ļoti labi, nebūs jātērējas. Izgaršojiet - jēdzīga reforma, lai gan par tās vajadzību strīdu nav, šajā valstī, izrādās, ierindojas starp «neparedzētiem gadījumiem». Cits piemērs. Minētajā sēdē veselības ministrs iebilst pret krājkasītes tukšošanu. Jo viņam, redz', liekoties, ka slimnīcas nespēšot šogad veikt kredītsaistību maksājumus, attiecīgi vajadzēs iegrābties krājkasītē. Vai Belēvičs, kuram ar intelektu viss ir kārtībā, saprot, ka šādi viņš dod mājienu slimnīcām, ka baigi piepūlēties nemaz nevajag, jo ir taču krājkasīte? Viņš nav vainīgs par t. s. trekno gadu pārliecīgi ambiciozajiem tēriņiem, kas nu jāmaksā, bet tā nevar, jo šādam finanšu plānošanas «paraugam» pilnīgi noteikti radīsies sekotāji citās nozarēs.
Ņemot vērā, ka situācija ir tik sapuvusi, ka nav pat iespējams atbildēt uz latvju politikas klasiķa jautājumu, kurš te ir «lielākais kretīns?», risinājums būtu līdzekļu neparedzētiem gadījumiem apmēru noteikt ne vairāk par 5-10 miljonu apmērā. Lai nav kārdinājuma.