«Jau iepriekš izdomāju, kurā no Rīgas Biļešu paradīzes kasēm varētu būt mazākā iespējamā rinda. Man šķita, ka visi ies uz Dailes un Nacionālo teātri, Operu vai Lielo ģildi, bet kase Zinātņu akadēmijas ēkā Akadēmijas laukumā 1 ir mazāk zināma. Biju tur sestdien, 23. maija rītā, jau pusotru stundu pirms biļešu tirdzniecības sākuma un rindā biju vienpadsmitā. Kasiere jau bija uz vietas, ļoti laipna, izdalīja visiem Dziesmu svētku pasākumu programmas, bet pastiprināti komunicēja ar vienu gaišmatainu sievieti. Vienpadsmitos izrādījās, ka viņa rindā ir pati pirmā. Blondā sieviete iegāja kases telpā un pirka biļetes gandrīz stundu - 40 biļetes uz visiem pasākumiem pēc kārtas. Rezultātā tika izdrukāta iespaidīga kaudzīte ar biļetēm, bet maksāts tika skaidrā naudā. Kasiere atvilka galda atvilktni, kaut ko atzīmēja blociņā un iemeta naudu lādē. Pēc tam apkalpoja nākamo. Tas viss caur stikliem bija ļoti labi redzams. Turklāt radās iespaids, ka biļešu pircēja un kasiere ir labi pazīstamas,» stāsta notikuma aculieciniece Baiba, kura kopā ar vairākiem citiem rindā stāvētājiem par novēroto ziņojusi gan Biļešu paradīzei un svētku rīkotājiem Valsts izglītības satura centram, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Vēl atlicis ar iesniegumu doties uz policiju.
«Stāvēju ļoti tuvu un redzēju, ka sieviete pirka vairumā. Viņa atnāca viena un paziņoja, ka nāks pārējie ģimenes locekļi. Vēlāk arī atnāca divi jauni cilvēki, tad, iespējams, vīrs un vecāka kundze. Rindā sākās kurnēšana, bet jaunieši bloķēja mums pieeju, sakot, ka ievēro likumu un neko nepārkāpj,» stāsta cita rindā stāvētāja Agnese. «Vērsāmies pie kasieres, vai viņa neredz, ka uzpērk, lai spekulētu, kamēr svētku dalībnieku vecāki netiek pie biļetēm, bet viņa atbildēja, ka viņai nav tiesību nepārdot. Pirms plkst. 12, kad beidzot arī es nonācu pie kases, uz Deju svētku koncertiem Daugavas stadionā biļešu vairs nebija.»
Formāli viss likumīgi
Saskaņā ar Dziesmu svētku biļešu tirdzniecības nolikumu vienā pirkumā var iegādāties līdz astoņām biļetēm uz vienu (arī katru) pasākumu, savukārt, pērkot interneta vietnē, maksimāli iegādājamo biļešu skaits ir 16, ja pērk uz vairākiem koncertiem. Gaišmatainajai dāmai, kura visu acu priekšā biļetes iegādājās vairumā, līdzi bija vēl četri cilvēki - tātad formāli viss kārtībā, likumīgi. Liecinieces gan uzsver, ka pirkšanas brīdī kompānija palikusi ārpusē, neizrādot interesi ne par cenām, ne vietām. Turklāt - biļetes pirktas pat uz programmā vienādajiem Deju svētku koncertiem un tā ģenerālmēģinājumu. «Zvanījām uz svētku skrejlapā publicēto informatīvo tālruni, atnāca svētku rīkotāju pārstāve, bet sieviete jau bija aizgājusi,» stāsta Baiba. Kamēr kasiere apkalpojusi pirmo pircēju, pārējo cerības strauji saruka. Caur stiklu ekrānā redzot, ka arvien vairāk sēdvietu iekrāsojas melnas (tātad - nopirktas), rindā stāvošās bērnu mammas bijušas tuvu asarām. Jau pēc pāris stundām biļetes uz pieprasītākajiem koncertiem bija beigušās.
Jautāta, kādēļ pērk tik daudz biļešu, kompānija atbildējusi, ka Preiļu kolektīvam. «Bet, kad jautājām, kā sauc šo kolektīvu, nevarēja neko atbildēt. Preiļu kolektīvs būs ļoti kulturāli izglītots, četras reizes noskatoties vienu un to pašu Deju svētku koncertu,» ironizē Baiba. Dzirdot, ka tiek zvanīts ar sūdzībām, viens no pavadoņiem gan kļuvis tramīgs un devies ārā.
«Aizbraucu mājās un jau pusdienlaikā Ss.lv redzēju pirmos sludinājumus, ka pārdod Dziesmu svētku biļetes,» piebilst Baiba, ažiotāžā ap svētku biļetēm vainojot arī to, ka tirdzniecības sākums izziņots pēdējā brīdī. Viņasprāt, būtu jāpārskata biļešu tirdzniecības nolikums, lai turpmāk šāda situācija nebūtu iespējama: «Cik mums Latvijā ir daudzbērnu ģimeņu, kurām uz vienu pasākumu nepieciešamas astoņas biļetes? Un vai viņi skatīsies vienu un to pašu koncertu gan no rīta, gan vakarā un vēl divas reizes? Jeb turp dosies 40 radinieki?!»
Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa par notiekošo pauda vien nožēlu. Pārbaudot faktus, Biļešu paradīze neesot konstatējusi, ka būtu pārsniegts tirdzniecības limits. Tikmēr svētku rīkotāji saņēmuši signālus par kādu biļešu piedāvātāju internetā, kura par četru eiro vērtām biļetēm prasot 25 eiro. Tā esot jau zināma spekulante - viņu varot sastapt gan pie Dzintaru koncertzāles, gan Arēnas Rīga.
Biļešu vairs nav uz Mūsdienu deju koncertiem Ķīpsalā, tautas deju konkursa laureātu koncertu, virkni citiem koncertiem un arī uz Dziesmu svētku noslēgumkoncertu Mežaparkā. Kā Diena pārliecinājās raksta publicēšanas brīdī, vēl dabūjamas biļetes uz noslēgumkoncerta ģenerālmēģinājumu. A. Bērziņa gan iesaka ik pa laikam ielūkoties Biļešu paradīzes sistēmā, jo vēl ir cerība uz telefoniski rezervētajām biļetēm, ja tās netiks nopirktas līdz rezervācijas termiņa beigām - divu nedēļu laikā. Tāpat A. Bērziņa atgādināja, ka koncertus būs iespēja skatīties arī tiešraidē LTV un internetā. «Skumjāk būtu, ja būtu daudz biļešu, bet neviens nepirktu,» viņa saka. Pārstāvji no Lietuvas Izglītības ministrijas par ažiotāžu Latvijā bijuši pārsteigti, jo viņiem esot bezmaksas koncerti un neesot, kas skatās.