Slēpj nabadzību aiz sienas
Tiesības būt par pirmo Eiropas spēļu mājvietu Azerbaidžāna ieguva 2012. gada decembrī, un tai bija vajadzīgi mazāk nekā trīs gadi, lai laikus pabeigtu nepieciešamās sporta celtnes, tostarp modernu stadionu ar 68 tūkstošiem sēdvietu.
Oficiālās spēļu izmaksas esot 1,2 miljardi dolāru (miljards eiro), bet patiesībā izdevumi varētu būt daudz lielāki, jo tikai Baku Nacionālā stadiona celtniecība izmaksājusi 600 miljonu dolāru (532 miljoni eiro), vēsta raidsabiedrība BBC. Telekanāls Al Jazeera lēš, ka spēļu vajadzībām iztērēti 10 miljardu dolāru (8,87 miljardi eiro).
«Pēc Eiropas spēlēm Baku cilvēki visā pasaulē zinās, ka Azerbaidžāna ir Eiropā,» ir pārliecināts Azerbaidžānas sporta ministrs Azads Rahimovs. Izskan minējumi, ka Eiropas spēles būs kā tramplīns mēģinājumam iegūt tiesības organizēt 2024. vai 2028. gada olimpiskās spēles.
Azerbaidžānas ekonomika gandrīz pilnībā ir atkarīga no naftas un gāzes eksporta, bet pēdējos mēnešos saglabājušās zemas naftas cenas un par trešdaļu samazinājusies nacionālās valūtas manata vērtība, tāpēc izskan jautājums, vai valsts vispār var atļauties tik dārgu pasākumu.
«Vairākums azerbaidžāņu ar grūtībām savelk galus, tāpēc šī izšķērdība ir nokaitinājusi iedzīvotājus,» politikas analītiķis Arastuns Oružlu stāsta BBC. Viņš uzskata, ka Eiropas spēles, tāpat kā Baku 2012. gadā notikušais Eirovīzijas dziesmu konkurss, ir valdības sabiedrisko attiecību instruments. «No ekonomiskā viedokļa šīs spēles ir pilnīgi nerentablas.»
Kā piemēru viņš min jauno autoceļu, kas no Baku lidostas aizved uz pilsētas centru. «Gar ceļa malu ir izbūvēta siena, kas naktīs ir izgaismota un izskatās diezgan jauki. Taču tās galvenais uzdevums bija noslēpt nabadzību, kas ir aiz tās, un radīt ilūziju par labklājību un attīstību,» apgalvo A. Oružlu.
Kritiķus iebāž cietumā
Spēļu norise Baku ir dārgi maksājusi arī valsts ilggadējā vadoņa I. Alijeva kritiķiem, kuri nebaidās runāt par demokrātijas deficītu, cilvēktiesību pārkāpumiem, politisko izrēķināšanos, vārda brīvības trūkumu un visaugstākajos varas gaiteņos valdošo plašo korupciju Azerbaidžānā.
Gandrīz visi pazīstamākie I. Alijeva režīma kritiķi, kuru vidū ir cilvēktiesību aktīvisti, žurnālisti un juristi, pašlaik atrodas ieslodzījumā, bet viens no viņiem - žurnālistu tiesību aizstāvis Emins Huseinovs - kopš pagājušā gada augusta ir patvēries Šveices vēstniecībā Baku.
Azerbaidžānas pazīstamākā politieslodzītā ir pētnieciskā žurnāliste Hadiža Ismailova, kura kopš decembra atrodas ieslodzījumā. Varasiestādes viņai izvirzījušas apsūdzības par cilvēka mudināšanu izdarīt pašnāvību. Žurnāliste izmeklējusi prezidenta ģimenes koruptīvos darījumus un finanšu shēmas.
Azerbaidžānas varasiestādes vērsušās arī pret pazīstamajām cilvēktiesību organizācijām Amnesty International un Human Rights Watch, kas mudinājušas starptautisko sabiedrību pieprasīt I. Alijevam ieslodzīto režīma kritiķu atbrīvošanu. Abu organizāciju darbiniekiem liegta iebraukšana valstī uz Eiropas spēļu norises laiku.
Šonedēļ Azerbaidžānas valdība bez sīkākiem paskaidrojumiem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai noteica mēneša laikā pārtraukt darbību valstī. Organizācija bija kritizējusi varas vēršanos pret neatkarīgajiem medijiem. Azerbaidžānas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka pārmetumi par cilvēktiesību pārkāpumiem esot daļa no valsts nomelnošanas kampaņas.