Lai aizstāvētu savus potenciālos ekonomiskos ieguvumus, Arktikas valstis gatavas lietot arī militārus līdzekļus. Dažas valstis ziņo par ārvalstu spiegu aktivitātēm, kas esot sasniegušas aukstā kara gadu apmērus, nolūkā dabūt informāciju par šo valstu plāniem reģiona apguvē.
Atjauno vecās bāzes
Globālo klimata pārmaiņu izraisītā ledus kušana Arktikā atsedz jaunus jūras ceļus, kurus varēs izmantot ne tikai starpkontinentāliem kravu pārvadājumiem, bet arī lai piekļūtu rajoniem, kuru dzīlēs, pēc zinātnieku aprēķiniem, atrodas 13% no pasaules neatklātajām naftas un 30% no dabasgāzes rezervēm. Tas ir pietiekami nopietns iemesls, lai reģiona valstis nestāvētu malā un iesaistītos Arktikas «dalīšanā».
Līdz šim visagresīvāk savas pretenzijas uz ietekmi Arktikā izrādījusi Krievija, kas 2007. gadā sāka regulārus stratēģisko bumbvedēju lidojumus virs ledus klātajām teritorijām un simboliski nostiprināja savu karogu Ziemeļu Ledus okeāna dzelmē.
Pēdējā laikā Maskava aktīvi aizstāv savas tiesības uz tā saukto ziemeļu jūras ceļu, kas stiepjas gar Krievijas ziemeļu piekrasti, rīkojot jūras spēku manevrus un atsākot izmantot militārās bāzes, kas nav lietotas kopš aukstā kara laikiem.
Pagājušā gada oktobrī pēc 27 gadu dīkstāves darbu atsāka militārā aviācijas bāze Koteļnijas salā, kas atrodas Jaunsibīrijas salu arhipelāgā. Martā virs Koteļnijas tika izsēdināti 350 gaisa desantnieki, kuri bija tērpušies modernā termoapģērbā. Pirms operācijas, kas bija lielākā desantnieku izsēdināšana Arktikā kopš Padomju Savienības sabrukuma, karavīri bija apguvuši arktiskās izdzīvošanas prasmes, ziņo BarentsObserver.
Krievija atsāk ekspluatēt arī slēgtās karabāzes Vrangeļa salā, Franča Jozefa Zemē un Novaja Zemļas salā. Tajās izvietos Krievijas Ziemeļu kara flotes paspārnē veidotās Apvienotās stratēģiskās pavēlniecības spēkus, kuru misija būs «aizsargāt Krievijas intereses Arktikā». Iespējams, šajos spēkos iekļausies arī 200. motorizētā kājnieku brigāde, kas bāzējas netālu no robežas ar Norvēģiju.
Meklē Ahilleja papēdi
Tieši norvēģi izrāda vislielāko satraukumu par Krievijas militārajām aktivitātēm Arktikā. Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena-Sēreide nesen intervijā aģentūrai Reuters sacīja, ka NATO vajadzētu rūpīgi sekot Krievijas aktivitātēm Arktikā.
Norvēģijas pretizlūkošanas dienests PST pavasarī ziņoja, ka kopš gada sākuma ir novērota pieaugoša Krievijas spiegošana, kas saistīta ar enerģētikas sektoru. Visticamāk, krievu spiegu uzmanība ir pievērsta tehnoloģijām, kas paredzētas naftas un dabasgāzes ieguvei bargos laikapstākļos, vēsta AP.
PST arī apgalvo, ka ārvalstu spiegi esot mēģinājuši noskaidrot Norvēģijas arktiskās infrastruktūras Ahilleja papēdi, ko varētu izmantot iespējama nākotnes konflikta gadījumā. Nenosauktu valstu aģenti pirms dažiem gadiem esot ieradušies Norvēģijas ziemeļos, lai atrastu vietu, kur jūrā ir iegremdētas komunikācijas, kas savieno sauszemi ar stratēģiski nozīmīgo Svalbāras arhipelāgu Barenca jūrā. «Ja kāds sabotētu šo kabeli, Svalbāras iedzīvotāji tiktu izolēti no ārpasaules. Tajā pašā laikā arī mēs Norvēģijā būtu neziņā par to, kas notiek Svalbārā,» ziņoja PST.
Reaģējot uz pieaugošo Krievijas militāro klātbūtni Arktikā, Norvēģija ir izveidojusi savus arktiskos spēkus; militārā izlūkdienesta vajadzībām par 250 miljoniem dolāru (183 miljoni eiro) ir iegādāts spiegošanas kuģis, kas 2016. gadā sāks novērot Krievijas aktivitātes Arktikā.
Vēl viena Arktikas valsts - Kanāda -, kas pērn uz 20 gadiem notiesāja flotes virsnieku par spiegošanu Krievijai, novēro augstu ārvalstu specdienestu aktivitāti. «Kanādā spiego tādos apmēros, kas salīdzināmi ar aukstajā karā pieredzēto,» pērn ziņoja Kanādas Drošības un izlūkošanas dienests.