Šis ir jau ceturtais kodolsamits sešu gadu laikā, un tas notiek tikai nedēļu pēc terora aktiem Beļģijā un Ziemeļkorejas nesenā kodolizmēģinājuma. Šādas regulāras valstu tikšanās 2009. gadā ierosināja ASV prezidents Baraks Obama, kura administrācija 2010. gadā Vašingtonā organizēja pirmo samitu. 2012. gada tikšanās norisinājās Seulā, pirms diviem gadiem - Nīderlandes pilsētā Hāgā.
Ievērojami krājumi
Samita dalībnieki, kuru vidū būs arī Lielbritānijas, Kanādas, Indijas, Francijas, Itālijas, Ķīnas, Dienvidkorejas un Japānas līderi, runās par nepieciešamību samazināt augsti bagātināta urāna un atdalīta plutonija krājumus, kuri var tikt izmantoti kodolieroču ražošanā.
Pēdējos gados šajā jautājumā ir panākts progress, jo vairākas valstis ir samazinājušas vai likvidējušas kodolmateriālu krājumus. Piemēram, Japāna šomēnes ASV nodos plutonija krājumus, no kuriem varētu radīt aptuveni 50 kodolbumbu. Ukraina 2012. gadā atbrīvojās no vairāk nekā 200 kilogramiem augsti bagātināta urāna, no kura varētu saražot vismaz astoņas atombumbas.
Tomēr priekšā vēl ir daudz darāmā. Neatkarīgo kodolekspertu grupa (International Panel on Fissile Materials) pērn publicēja ziņojumu, kurā teikts, ka globālie augsti bagātinātā urāna un atdalītā plutonija krājumi ir ekvivalenti 200 tūkstošiem atombumbu, kuru kopējā jauda būtu tikpat liela kā bumbai, ko 1945. gadā amerikāņi uzmeta Japānas pilsētai Hirosimai. Lielākie krājumi ir Krievijas un ASV rīcībā.
Sanāksmē spriedīs arī par to, kā uzlabot kodolmateriālu aizsardzību. Augsti radioaktīvi materiāli nelielos daudzumos tiek uzglabāti universitātēs, slimnīcās un citās iestādēs, kur tie ne vienmēr tiek pienācīgi aizsargāti. ANO paspārnē strādājošā Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) kopš deviņdesmito gadu vidus reģistrējusi gandrīz 2800 gadījumu, kad kodolmateriāli ir nelikumīgi pārdoti, neatļauti uzglabāti vai pazuduši. No 168 IAEA dalībvalstīm tikai 15% esot paveikušas visu nepieciešamo, lai pienācīgi aizsargātu šos kodolmateriālus, raksta The New York Times.
Netīrās bumbas
Atsevišķa kodolsamita sadaļa tiks veltīta Sīrijā un Irākā bāzētajam teroristiskajam grupējumam Islāma valsts (IV), kas ir uzņēmies atbildību par uzbrukumiem pērn Francijā un 22. martā Briselē, un nepieciešamajiem piesardzības darbiem, lai nepieļautu ķīmisko un kodolieroču nonākšanu IV rīcībā. Ir pamats uzskatīt, ka IV ir ieinteresēta iegūt kodolmateriālus.
Beļģijas policija, veicot kratīšanas saistībā ar 13. novembrī Parīzē notikušajiem terora aktiem, uzgāja aptuveni desmit stundu garu videomateriālu, kurā redzams viens no Beļģijas Kodolenerģijas izpētes centra vadošajiem pētniekiem. Centrā glabājas ievērojams daudzums augsti bagātināta urāna.
Pagājušajā nedēļā medijos parādījās ziņa, ka divi Beļģijas Dulas atomelektrostacijas darbinieki 2012. gadā aizgājuši no darba un devušies uz Sīriju, lai pievienotos tobrīd vēl plaši nezināmajai IV. Viņu komandieris esot bijis Beļģijas pilsonis Abdelhamīds Abauds, kurš tiek uzskatīts par vienu no Parīzes terora aktu organizētājiem.
Eksperti netic, ka, tiekot pie radioaktīvajiem materiāliem, IV spētu radīt kodolbumbu, bet ir bažas, ka grupējums mēģinātu izstrādāt tā sauktās netīrās bumbas. Par tādām dēvē sprāgstierīces, kas sastāv no parastām ķīmiskajām sprāgstvielām un radioaktīvajiem materiāliem. Pēc uzsprāgšanas tās apkārtējā vidē var radīt plašu radioaktīvo piesārņojumu.
Kodolterorisma uzbrukums «radītu politiskus, ekonomiskus, sociālus, psiholoģiskus un vides postījumus visā pasaulē, lai arī kur tas notiktu», norāda ASV prezidenta administrācija.