Ieskatoties, kas bija aktuāls tolaik, pat lielākajam čīkstētājam vajadzētu rasties skaidrībai, ka tomēr esam nogājuši garu jo garu ceļu prom no sarkanās impērijas. Par to liecina kaut vai 1991. gada 13. aprīļa Dienas komentāru lapā atrodamā ziņa par Krievijas radikālākās organizācijas Demokrātiskā savienība līderes Valērijas Novodvorskas (1950-2014) uzturēšanos Rīgā (pēdējoreiz Novodvorska Rīgu apmeklēja 2012. gadā, lai aģitētu vietējo krievu sabiedrību referendumā nebalsot par krievu valodu kā otro valsts valodu). «Sieviete, kura pēc sava ārējā veidola pilnīgi neatgādina revolucionāri noskaņotu politiķi, Rīgā bija ieradusies pēc Latvijas Demokrātiskās savienības ielūguma, jo uzskata Latviju par ārzemēm attiecībā pret Padomju Savienību un var apmeklēt šejieni tikai pēc šādām formalitātēm,» rakstīja Ilmārs Punka. «V. Novodvorska uzskata, ka pašlaik Baltijas valstīm jāizmanto situācija, kad B. Jeļcins un M. Gorbačovs nodarbojas ar savstarpēju apkarošanu, un ir jācenšas pēc iespējas ātrāk aiziet no PSRS: «Viņiem ir pārāk vajadzīgi kredīti, lai atkal atļautos slepkavības.» Pēc Novodvorskas domām, izkļūt no PSRS var, tikai radot asas konfrontācijas un nesamierinātības atmosfēru starp Baltiju un Maskavu: «Ir jārada apstākļi, kad okupanti zinās, ka viens noslepkavots cilvēks viņiem maksās uzspridzinātu tanku (..). Padomijai ir vajadzīga padomju, bet ne pretpadomju Baltija. To viņi atgrūdīs kā ezi.» Ar Latvijā dzīvojošo okupantu viedokli neesot jārēķinās: «Viņu dzimtene nav Latvija, tā viņiem ir tankā.»
Savukārt SestDiena nolēma lasītāju iepazīstināt ar to, kā iet pašai Dienai, un atreferēja mācību braucienu uz Zviedrijas un visas Skandināvijas lielāko vakara avīzi Expressen, ar kuru sadarbība bija sākusies 1991. gada janvārī. Raksta autori Līga Krapāne un Māris Krūmiņš atklāja, ka žurnālistu zemākā alga Expressen ir 15 000 kronu, bet augstākā - 40 000 kronu mēnesī, no kuras 45 procenti tiek atvilkti ienākumu nodoklim. «Patīkami, ka visā Expressen materiālo priekšrocību virknē Diena spēja atrast arī mūsu stiprās puses. Izrādās, ka Zviedrijas «attīstītā sociālisma» dēļ, kad arodbiedrību noteicošās lomas dēļ faktiski nav iespējams atlaist cilvēku no darba arī tehnoloģijas pilnveidošanas nolūkā, cieš avīzes maketēšanas process. Atšķirībā no Dienas maketētājiem, kas lappuses maketu veido kā vienu veselu uz datora ekrāna un izdrukā gatavu, Expressen makets tiek salīmēts no atsevišķām slejām, ko izdrukā uz datora.»
Šodien interesantākie šķiet Dienas darbinieku toreizējie iespaidi Zviedrijā. «Pirms iekāpšanas lidmašīnā kāds no mūsējiem saka: «Ja atgriezīšos, lūdzu neuzskatīt mani par komunistu!» Pēc 50 minūšu lidojuma Dienas delegācija nokļūst saulainajā Stokholmā, kas pārsteidz ar neparasti «vienaldzīgo uzņemšanu», jo pēc rūpīgās pārbaudes Rīgas muitā zviedrus neinteresē bagāžas saturs, bet tikai pases. Jau no pirmā brīža pārsteidz izdaudzinātie kapitālistu labumi, jo no lidostas līdz pilsētai mūs aizvizina neizsakāmas komfortabilitātes Chevrolet busiņš, kura vadītāja, simpātiska zviedriete, prot gan angļu, gan vācu valodu. Uz dzīvi apmetamies Expressen kopmītnēs, kuras mūsu izpratnē varētu līdzināties labi situētas ģimenes personīgajai mājai ar vairākiem komfortabliem dzīvokļiem. Vienīgās neērtības, ja par tādām var runāt, ir nepieciešamība dažiem vīriešu dzimtas pārstāvjiem sagulēt pa divi mīkstās un platās laulības gultās. Pirmās vakariņas ēdām itāļu restorānā La Rustica, kurā pirmoreiz sastopamies ar neparasti «uzbāzīgu» viesmīļu uzņemšanu un pamazām attopam, ka restorānā var izvēlēties pat dažādu šķirņu vīnus. Pirmajā rītā patiesi esam apstulbuši, ka mūs gaida bagātīgi klāts zviedru galds, ko pēc Zviedrijā ierastām tradīcijām papildina sveces. Reportiere Līga Krapāne paziņo, ka pirmoreiz mūžā nogaršojot kivi un dažādos augļu jogurtus.» Atceļā Dienas darbiniekus gaidīja vēl viens pārsteigums: «Lidostā mūs visnotaļ pārsteidz zviedru rūpes par lidojuma drošību, jo lidmašīnas salonā varam ņemt tikai pieckilogramīgās pauniņas, atšķirībā no padomju bezrūpības, kas par šādu nieku nemaz neuztraucās.»
Šodien par kivi un jogurtu vairs nebrīnāmies, bet Novodvorskas teiktais diemžēl vēl nav vēsture.