Varas partiju pārstāvji norāda uz I. Sudrabas vadītās frakcijas kvalitatīvo sastāvu. Tajā ir arī profesionālie juristi Gunārs Kūtris un Ringolds Balodis. Taču to var saistīt arī ar vēlmi šķelt opozīciju, jo NSL pirms vēlēšanām bija uzlūkota kā Saskaņas tuvākais sabiedrotais, un šo tuvināšanos labējie nav ieinteresēti atbalstīt.
Vienlaikus tā iespējams nodrošināties ar papildus atbalstu balsojumos, kuros koalīcija nav vienota. Tiklab tiek pieļauti neafišēti plāni novājināt Latvijas Reģionu apvienību, cerot, ka tā bez ietekmes varētu sašķelties. Pirms vēlēšanām Vienotības līdere Solvita Āboltiņa neredzēja iespēju sadarboties ar I. Sudrabas vadīto partiju - galvenokārt tāpēc, ka NSL bija neskaidra attieksme pret Austrumu politiku. «Tas, ko mēs redzam tagad, ir radikāli pilnīgi kaut kas cits,» teica LRA līderis Mārtiņš Bondars. Pēc vēlēšanām koalīcija solīja, ka opozīcijas partijas varētu iegūt līdzīgu pārstāvniecību Saeimas komisiju vadībā. Saskaņai ir pārstāvis Saeimas prezidijā un septiņi posteņi komisijās. NSL deputāts G. Kūtris ir Saeimas prezidijā, vada vienu apakškomisiju, kā arī izmeklēšanas komisiju, kura vērtēs bankas Citadele valstij piederošo akciju pārdošanas procesu. R. Balodis ir Nacionālās drošības komisijas sekretārs, kā arī vada izmeklēšanas komisiju, kura pētīs Zolitūdes traģēdijas cēloņus un sekas. Silvija Šimfa (NSL) ir Sociālo un darba lietu komisijas sekretāre.
Vienotības frakcijas vadītāja vietniekam Kārlim Šadurskim, kā arī viņa kolēģiem Gaidim Bērziņam (NA) un Augustam Brigmanim (ZZS) bija līdzīgs skaidrojums: «Visu izšķir deputātu profesionālās kvalitātes.» Abu juristu - bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja G. Kūtra un kādreizējā Uzņēmumu reģistra vadītāja R. Baloža - partijas piederībai esot bijusi sekundāra nozīme. Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijā kvalifikācija ir jo sevišķi svarīga, lai «nesāktu taisīt zemas kvalitātes politiku uz traģēdijas rēķina», sacīja K. Šadurskis. Uz šo amatu no LRA bija izvirzīts aktieris Arturs Kaimiņš. Valdības partiju pārstāvji arī norādīja, ka LRA, neieguvusi vietu Saeimas prezidijā, no iespējām nonākt pastāvīgo komisiju vadībā pati atteikusies. «Tie ir meli. Nekur mūsu deputāti uz amatiem netika izvirzīti,» apgalvoja M. Bondars. Kad viņam norāda uz iespējamo piedāvājumu partiju sarunās, viņš atbild: «Man vaicāja - Mārtiņ, saki, ko tu gribi. Tad es atbildēju, ka vēlos atbalstu demogrāfijai, nacionālajai drošībai un līdzsvarotu reģionālo politiku, bet man atbildēja, ka tā tas bija pirms vēlēšanām.» M. Bondars atgādina, ka LRA ir arī ideoloģiski radniecīga valdības partijām, tātad iemesli ir meklējami citur.
Saeimas deputāts Romāns Mežeckis (NSL), kurš parlamentā jau strādājis arī agrāk, atzīst, ka starp abām latviskajām opozīcijas partijām atšķirība esot tieši politiskajā pieredzē. Viņš sacīja: «Saeimā nav neviena izteikti dominējoša politiskā spēka, un daudz ko izšķir skaitļi. Mums izdevās panākt atbalstu ar prasmīgu politisko sarunu vešanu.» Taču R. Mežeckis aicina nošķirt vadības vēlēšanas izmeklēšanas komisijās, ko jau varot uzskatīt par sasniegumu, jo «te katrs cerēja uzvarēt, un pēc tam bija pārsteigumu un dusmu pilnas acis». Uz abu izmeklēšanas komisiju vadību pretendēja arī Saskaņas pārstāvji.
Īpaši jānošķir arī Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadības vēlēšanas, «kas ir koalīcijas norunu rupjš pārkāpums», uzskata K. Šadurskis. Bijusi vienošanās, ka apakškomisiju vadīs Andrejs Judins (Vienotība), bet ZZS deputāti nobalsoja par G. Kūtri. Viens no viņiem Gundars Daudze pārstāv partiju Latvijai un Ventspilij, pret kuras līderi Aivaru Lembergu bijušas vērstas A. Judina agrākās iniciatīvas. Taču A. Judins pārstāv tā dēvēto Vienotības iekšējo opozīciju, tāpēc varbūt ZZS deputāti jūtas droši, ka netiks sodīti par šo balsojumu. G. Daudze Dienai teica, ka balsojis pragmatisku apsvērumu dēļ par G. Kūtri, jo viņš ir praktiķis, bet A. Judins - teorētiķis. Apakškomisijai jāskata arī Administratīvo pārkāpumu procesa likums, un šo darbu labāk varētu novadīt G. Kūtris. G. Daudze apgalvoja, ka nekādas koalīcijas vienošanās neesot bijis.