Demokrātu nometnē Hilarijai Klintonei būs iespēja pa īstam nostiprināt favorītes statusu, bet viņas vienīgajam konkurentam Bērnijam Sandersam - nepieļaut, lai bijusī ASV valsts sekretāre atraujas neaizsniedzamā attālumā. Cīņā par Republikāņu partijas nomināciju galvenā intriga ir, vai pārējiem četriem kandidātiem izdosies piebremzēt miljardiera Donalda Trampa panākumus.
Ievāks delegātu «ražu»
«Superotrdienā» republikāņu un demokrātu kandidāti cīnīsies par ievērojamu skaitu delegātu jeb cilvēkiem, kuri pārstāvēs viņus balsojumā par nomināciju partiju nacionālajos konventos, kas norisināsies vasarā.
Republikāņu gadījumā šodienas balsojumos uz kārts būs likti vairāk nekā 600 delegātu, kas ir aptuveni ceturtā daļa no 2472 partijas delegātiem. Lielāko delegātu «ražu» republikāņu kandidāti varēs ievākt Teksasā (155), Džordžijā (76), Tenesī (58) un Alabamā (50).
Lai saņemtu partijas nomināciju ASV prezidenta vēlēšanās, kandidātam jāiegūst vismaz 1237 delegāti. Pašlaik līderis ar 82 delegātiem ir D. Tramps, kura tuvākajiem sekotājiem - senatoram no Teksasas Tedam Krusam un senatoram no Floridas Marko Rubio - ir attiecīgi 17 un 16, vēsta ziņu aģentūra AP.
Demokrātu duets «superotrdienā» sacentīsies par vairāk nekā tūkstoti delegātu, no kuriem 252 tiks sadalīti Teksasā, bet Džordžijā un Masačūsetsā - pa 116. Partijas nominācijas iegūšanai nepieciešami vismaz 2382 no 4763 delegātiem. Pašlaik H. Klintonei ir 90, bet B. Sandersam - 65 delegāti.
Demokrātu partijai ir arī tā saucamie superdelegāti, kas parasti ir augsta ranga partijas amatpersonas. Superdelegāti atšķirībā no ierindas delegātiem nav piesaistīti kādam konkrētam kandidātam. H. Klintonei atbalstu solījuši 453 superdelegāti, bet B. Sandersam - tikai 20.
Hilarijas lielā iespēja
Četrās līdz šim notikušajās Demokrātu partijas priekšvēlēšanās un vēlēšanu sapulcēs H. Klintonei neizdevās pārvērst taustāmos rezultātos aptauju un analītiķu prognozes, ka viņa ir neapšaubāma favorīte.
Aiovā viņa B. Sandersu apsteidza tikai par 0,6 procentpunktiem, Ņūhempšīrā piedzīvoja pamatīgu sakāvi, izcīnīja nepārliecinošu uzvaru arī Nevadā, bet tikai Dienvidkarolīnā neatstāja nekādas cerības oponentam.
Gaidāms, ka «superotrdienā» H. Klintone izcīnīs vairāk uzvaru nekā pašpasludinātais «sociālists» B. Sanderss. Sešos dienvidu štatos - Alabamā, Džordžijā, Ārkanzasā, Teksasā, Tenesī un Virdžīnijā - ievērojamu daļu no Demokrātu partijas atbalstītājiem veido afroamerikāņi, no kuriem vairākums varētu balsot par H. Klintoni, raksta The New York Observer.
Analītiķi uzskata, ka Vērmontas senatora B. Sandersa galvenais uzdevums ir nostartēt tā, lai arī pēc 1. marta viņam saglabātos kaut vai minimālas izredzes atņemt H. Klintonei daudzuprāt jau iegūto nomināciju. Lai šāds scenārijs īstenotos, H. Klintone nedrīkstot izcīnīt vairāk par 55% delegātu.
Misija apturēt Trampu
Grūti iedomāties, ka Republikāņu partijas «superotrdienas» balsojumos kāds no konkurentiem varētu apdraudēt D. Trampa pietiekami stabilās pozīcijas. Iepriekšējos četros balsojumos viņš nav uzvarējis tikai vienreiz.
Partijas vadībai, kurai nav pieņemams, ka populistiskais un atklāti ksenofobiskais miljardieris bez politiskās pieredzes varētu kļūt par tās kandidātu prezidenta vēlēšanās, atliek vienīgi cerēt, ka D. Tramps otrdienas balsojumos neiegūs vairāk par pusi no 600 delegātiem.
Viņa redzamākajiem pretiniekiem T. Krusam un M. Rubio galvenais uzdevums būs nepieļaut pārliecinošu D. Trampa uzvaru un apsteigt vienam otru. Pašlaik neliels handikaps ir T. Krusam, kurš uzvarēja pašā pirmajā balsojumā Aiovā. Visticamāk, ka pēc «superotrdienas» no turpmākās cīņas izstāsies atvaļinātais neiroķirurgs Bens Kārsons un Ohaio štata gubernators Džons Kasiks.