Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Tapusi Air Dog mājvieta

Viena no Latvijas inovatīvākajām nozarēm ar augstu pievienoto vērtību - elektronikas nozare - ir tapusi bagātāka ar jaunu rūpnīcu - Ventspils Elektronikas centru, kura infrastruktūra ir speciāli pielāgota tieši elektronikas uzņēmumu vajadzībām. Tieši šajā centrā tiks ražoti vismodernākie informācijas tehnoloģiju (IT) produkti, kuru vidū var minēt telpisko attēlu displeju elementus, globālā mērogā atpazīstamību guvušos kompānijas Helico Aerospace Industries izstrādātos bezpilota lidaparātus AirDog un starptautisko tirgu iekarojušos kompānijas Mikrotīkls datu maršrutētājus.

Jaunā elektronikas centra ražošanas ēka atrodas Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, un tās kopējā platība ir 4473,1 kvadrātmetrs, kopējās būvniecības izmaksas bija 3,2 miljoni eiro, no kuriem 40% tika segti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Ēkas būvniecības pasūtītājs ir Ventspils brīvostas pārvalde.

Nauda un speciālisti

Centra telpas īrēs četri elektronikas uzņēmumi - SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas ir HansaMatrix grupas uzņēmums, SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA Eurolcds. Jāpiebilst, ka visi uzņēmumi jau līdz šim darbojušies Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, bet līdz ar jaunā Elektronikas centra izbūvi ieguvuši jaunas ražošanas telpas, kurā strādās plecu pie pleca. Kā atzīst visu četru uzņēmumu pārstāvji, atrašanās vienās telpās ir ļoti ērta, jo starp uzņēmumiem pastāv sadarbība. Tāpat uzņēmumi sadarbojas ar Ventspils Augstskolu. Piemēram, SIA Aspired ir izmantojis arī biznesa inkubatora piedāvātās iespējas un finansējumu ražoto produktu prototipu radīšanai.

Iecerēts, ka līdz šā gada beigām jaunajā centrā tiks radīts vismaz 60 jaunu darbvietu. Uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis stāsta, ka Ventspils elektronikas fabrika, kura būtiski paplašina savu ražošanu, pieņems darbā 25 darbiniekus, kas būs tieši no Ventspils. Tie būšot gan inženieri, gan strādnieki. Šobrīd Ventspils elektronikas fabrikā nodarbināti 90 darbinieku. Galvenie ražotie produkti ir telekomunikāciju aparatūra, interneta aparatūra, radionavigācijas un industriālā elektronika. Tieši šis uzņēmums arī ražo tā dēvētos gudros dronus jeb Air Dog. I. Osmanis arī min, ka jaunajās telpās uzņēmums iegūs papildu 3500 kvadrātmetru augstas kvalitātes ražošanas platības un komfortablas telpas darbiniekiem. Papildus tam HansaMatrix jaunas ražošanas līnijas izveidē investējis vairāk nekā vienu miljonu eiro. Būtiska finansējuma daļa nāk no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās ES struktūrfondu Augstas pievienotās vērtības programmas līdzekļiem. Jāpiebilst, ka uzņēmums ievērojami lielāko savas produkcijas daļu eksportē.

Taujāts par galvenajām problēmām elektronikas nozarē, I. Osmanis min speciālistu trūkumu nākotnē un šaubas par finansējuma pieejamību. «Augstskolas sagatavo pārāk maz inženieru, kas varētu strādāt tieši elektronikas jomā, nākotnē tā būs liela problēma. Vēl viena problēma ir finansējuma pieejamība, jo nepieciešamās investīcijas ir patiesi finanšu ietilpīgas. Mēs, protams, izmantojam ES struktūrfondu finansējumu, bet tas ir nepietiekams. Tas, ko mēs noteikti izmantosim, ir biržas pakalpojumi, jo vēlamies sava uzņēmuma akcijas piedāvāt publiskā piedāvājumā biržā, tādējādi piesaistot investorus,» stāsta I. Osmanis. Runājot par nepieciešamo valsts atbalstu eksportspējīgajai nozarei, HansaMatrix valdes priekšsēdētājs min nepieciešamību pēc «masīvas interešu izglītības programmas pamatskolās un vidusskolās, kā arī obligāta fizikas un ķīmijas eksāmena vidusskolā. Savukārt augstākajā izglītībā būtiski jāuzlabo inženierzinātņu bakalaura un maģistra programmu kvalitāte, kā arī jāpalielina budžeta finansējums elektronikas inženieru programmām». Uzņēmējs ir arī gana skeptisks pret iespējām piesaistīt trešo valstu speciālistus, jo «speciālistu trūkst visur Eiropā, piemēram, elektronikas inženieris no Indijas, kurš zina angļu valodu, drīzāk brauks uz Lielbritāniju nekā uz Latviju. Tā ka mums vien jālūkojas pēc vietējā darbaspēka», situāciju raksturo I. Osmanis.

Arī audiogidi

Uzņēmums Aspired, kas ražo inovatīvus interaktīvus stendus un nodarbina sešus cilvēkus, jau arī sastapies ar finansējuma piesaistes nepieciešamību. Aspired valdes priekšsēdētājs Gvido Grīnbergs stāsta: «Aktīvi piedalāmies starptautiskās izstādēs un meklējam jaunus klientus un pasūtījumus. Ja tādi būs, meklēsim finansējumu vai nu komercbankās, vai piesaistot riska kapitāla fondus.» Taujāts, vai dalībai starptautiskās izstādēs tiek izmantots arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts, G. Grīnbergs atbild noliedzoši. «Laiks, kas jāpatērē atskaitēm, mums izmaksā dārgāk nekā potenciālais ieguvums. Turklāt mūsu produkcija ir tik specifiska, ka mums nepieciešams savs stends,» stāsta G. Grīnbergs. No līdzšinējiem lielākiem pasūtījumiem SIA Aspired lepojas ar interaktīvo stendu sagatavošanu Eiropas Kosmosa aģentūrai, kas tiek izmantoti aģentūras ceļojošajā izstādē. Uzņēmums saviem klientiem piedāvā gan 3D stendus, gan interaktīvu demonstrāciju modeli, kā arī digitālas grāmatas un mobilus fotostendus. Viens no interesantākajiem produktiem, kuru izmanto muzeji un dažādi zinātnes centri, ir robots Iknow, kas stāsta dažādus faktus par konkrēto tēmu. G. Grīnbergs arī bilst, ka uzņēmumam izveidojusies laba sadarbība ar Ventspils Augstskolas studentiem.

Vēl viens Elektronikas centra iemītnieks ir uzņēmums Oram Mobile, kurš dibināts 2005. gadā. Viens no tā pamatdarbības virzieniem ir tūrisma informācijas - audiogidu - sistēmu izstrāde. Uzņēmumus audiogidus izstrādājis, piemēram, tūristu kuģim Hercogs Jēkabs. Savukārt Liepājas viesiem, kā arī Rīgas Jūgendstila muzeja apmeklētājiem pieejams mTour MUSEUM audiogids piecās valodās, kas ir elektroniskā gida risinājums Apple iPod touch pleijerā. Uzņēmums arī izstrādājis audiogida aplikāciju par Kuldīgu, ko iespējams lejupielādēt bez maksas. Līdztekus tūrisma produktiem uzņēmums piedāvā arī citus pakalpojumus. Šobrīd aktuālākais interaktīvo risinājumu projekts ir Latvijas Bankas multivides prezentācijas Latvijas apgrozības naudas vēsture 1990-2013 izstrāde.

Jaunākais Elektronikas centra nomnieks ir uzņēmums Eurolcds, kas dibināts 2011. gadā, piedaloties Zviedrijas investoriem Hornell Tehnikinvest un LC-TEC Display AB, kā arī Latvijas investoriem SIA Macro Rīga un BaltCap riska kapitāla fondam. Tā ir Eiropā lielākā šķidro kristālu displeju rūpnīca. Uzņēmuma valdes loceklis Ilmārs Osmanis, stāstot, kāpēc uzņēmums izvēlējies darboties tieši Ventspilī, norāda, ka tās priekšrocības bija pieejamais industriālais parks ar pietiekamu energojaudu, Ventspils brīvostas pārvaldes solījums uzbūvēt un izīrēt ražošanas ēku, kā arī augstskolas, kurā studē elektronikas un IT nozaru inženieri, tuvums.

Jāpiebilst, ka 2013. gadā elektronikas nozares kopējais saražotās produkcijas apjoms pārsniedza 370 miljonus eiro, par 16% pārspējot 2012. gada līmeni. Eksporta īpatsvars 2013. gadā bija 90% no saražotās produkcijas. Lielākais eksporta tirgus bija NVS valstis (31%) un ES valstis (22%). Latvijā ir septiņas izglītības iestādes, kas piedāvā iegūt izglītību elektronikas un elektrotehnikas nozarē, no tām trīs ir augstskolas - Rīgas Tehniskā universitāte, Transporta un sakaru institūts un Ventspils Augstskola.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?