Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Teksti tagad pārtop ciparos

Elektroniskā formātā tverta informācija aizvien vairāk dominē mūsu ikdienā. Turklāt digitālā formātā tiek pārvērsta ne tikai pēdējā laikā, bet arī senāk radītā informācija.

Mūsu lielākais publiskais digitālais resurss ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) digitālā bibliotēka, kur atrodamas digitalizētu laikrakstu, karšu, grāmatu, nošu un skaņu ierakstu kolekcijas.

Patlaban LNB digitālā bibliotēka satur ap 350 000 laikrakstu numuru, kas gan ir tikai aptuveni puse no bibliotēkas laikrakstu krājuma. Digitalizētas arī ap 8000 grāmatu, kas gan ir mazāk par 1% no visa grāmatu krājuma. Ciparu formātā pārveidoti arī aptuveni divi tūkstoši audio ierakstu celiņu un vairāk nekā 40 000 attēlu.

Pirmo digitalizācijas projektu bibliotēka aizsāka 2007. gada nogalē, pēc gada interesentiem tapa pieejama periodikas kolekcija 350 tūkstošu lapu apmērā. Sekoja otrā kārta ar masveida digitalizāciju, kas norisinājās no 2009. līdz 2012. gadam.

Ikdienā ar bibliotēkas izdevumu skenēšanu un apstrādi nodarbojas četri LNB Digitalizācijas sektora darbinieki, kas, paralēli apstrādājot gan grāmatas, gan laikrakstus, pašlaik digitalizē ap 3000 lappušu mēnesī. Tie gan ir mazi solīši iepretī lielajiem apjomiem, kas vēl digitalizējami, skaidro LNB Digitalizācijas sektora vadītāja Marika Karlsone.

Svarīgs pieprasījums

Vispirms tiek digitalizēti tā sauktie nolasītie iespieddarbi, pēc kuriem ir liels pieprasījums bibliotēkas lasītavās un kuri - vārdu tiešajā nozīmē - jūk ārā. Daudz laika bibliotēkas darbiniekiem aizņem jau digitalizēto materiālu pēcapstrāde. Katrs digitalizētais izdevums tiek pārbaudīts, un šīs pārbaudes aizņem lielu daļu no Digitalizācijas sektora darba apjoma.

Diemžēl teksta autentiskas nolasīšanas iespējas, jo īpaši attiecībā uz izdevumiem vecajā drukā, ir tālu no pilnības, tādēļ tiek gādāts, lai visi rakstu virsraksti un attēlu paraksti būtu bez kļūdām. Latviešu vecās drukas nianses atšķiras no vācu vecās drukas, tādēļ arī teksta atpazīšanas un apstrādes programmai radīta speciāla versija tieši latviešu vecajai drukai, bet arī tā ir tālu no ideāla.

Meklē senčus

Šogad bibliotēkas digitalizētāji noslēguši vērienīgu darbu pie Raiņa un Aspazijas darbu pārveidošanas digitālajā formātā, šovasar pabeigta arī Valdības Vēstneša pārbaude - kļūdu labošana un trūkstošo numuru pievienošana. Valdības Vēstnesis ir arī viens no pašiem pieprasītākajiem izdevumiem Digitālās bibliotēkas lasītāju vidū.

Visvairāk apmeklējumu ir LNB kolekcijām periodika.lv un zudusilatvija.lv, kuras ik dienu tiek skatītas attiecīgi 700 un 800 reižu. Portālu periodika.lv ik mēnesi apmeklē lietotāji no vairāk nekā 60 pasaules valstīm, ārzemēs visvairāk interesentu ir no Vācijas, Krievijas, ASV un Lielbritānijas.

Bibliotēka neapkopo informāciju, kādus rakstus skatās lasītāji, taču netieši informācijas avoti norāda, ka resursu periodika.lv daudz izmanto ciltskoku pētnieki ģenealoģiskās informācijas meklēšanai, kā arī vēsturiskiem un lingvistiskiem pētījumiem.

LNB piedāvā arī par maksu pēc pasūtījuma digitalizēt lasītāju izvēlētus izdevumus vai to daļas no bibliotēkas krājuma. Tas ir augoša apjoma pakalpojums - pērngad tā tika digitalizētas†ap 600 lappušu, šī gada pirmajos četros mēnešos - ap 400 lappušu. Pašlaik norit darbs pie risinājuma, kas ļautu minēto pakalpojumu bez aizķeršanās īstenot LNB digitālās bibliotēkas portālā.

Modernās tehnoloģijas

Dokumentu digitalizācija ir arī viens no informācijas tehnoloģiju (IT) biznesa novirzieniem. Klientu loku te veido gan valsts iestādes, piemēram, LNB resursu lauvas tiesu - 4,5 miljonus lappušu laikā no 2010. līdz 2012. gadam - digitalizēja informācijas aģentūra LETA.

Viens no šī biznesa līderiem Latvijā ir uzņēmums a/s OpusCapita. Uzņēmuma pārdošanas direktors Alvis Dimitris, vērtējot dokumentu digitalizācijas tirgu, konstatē, ka tas nav pārāk liels, bet augošs. Tai pašā laikā, kā norāda A. Dimitris, jāapzinās, ka, pieaugot elektronisko dokumentu un elektronisko norēķinu apjomam, ātri vien pienāks brīdis, kad papīra starpniecība vairs nebūs vajadzīga.

Pašlaik lielākie digitalizācijas pakalpojuma pircēji ir uzņēmumi un iestādes, kam ir lieli un viņu skatījumā vērtīgi papīra dokumentu arhīvi. Pieprasījums ir gan no privātā biznesa, gan valsts - piemēram, šovasar noslēdzās 680 tūkstošu eiro vērtais konkurss par Latvijas Republikas Prokuratūras uzraudzības lietu digitalizāciju.

Pēdējā laikā interese par dokumentu digitalizāciju sāk rasties arī valsts un pašvaldību iestāžu vidē, kam likums devis iespēju savus dokumentus glabāt nevis papīra, bet elektroniskā veidā. Pagaidām gan daudzi vairāk uzticas papīram un vēlme digitalizēt nav liela, Dienai norāda Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietnieks nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanas, arhīva attīstības un starptautisko sakaru jautājumos†Gatis Karlsons.

Interese nākot no tiem, kam bieži vajag vērsties arhīvā, jo līdz ar dokumentu digitalizāciju rodas iespēja gan attālināti skatīties arhivētos dokumentus, gan arī daudz ātrāk sameklēt nepieciešamo dokumentu.

Privātuzņēmumu - digitalizācijas pakalpojumu pircēju - vidē plaši pārstāvēti telekomunikāciju operatori, kam vēl joprojām daļa dokumentācijas (piemēram, līgumi) ir papīra formātā. Šiem uzņēmumiem būtiska ir uzņēmumu klientu bāzu kārtošana, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams ērti meklēt un aktualizēt informāciju savos arhīvos. Ir uzņēmumi, piemēram, apdrošinātāji, kas digitalizē dokumentus papīra datu dublēšanas nepieciešamības dēļ. Dokumentu digitalizācijas pakalpojumi populāri starptautisko uzņēmumu vidū, kam māteskompānija atrodas ārpus Latvijas.

Arī mašīnlasīšana

Tekstu mašīnlasīšanas attīstīšanā vēl daudz darāmā - ar drukāta teksta atpazīšanu viss šķiet daudzmaz kārtībā - nepieciešams tikai noslīpēt tehnoloģijas -, savukārt maz ticams, ka brīvs rokraksts drīz būs kvalitatīvi mašīnlasāms.

Kā skaidro dokumentu digitalizācijas operatori, praksē mašīnlasīšanai pakļaujas arī ar roku rakstīti teksti, taču te daudz pārbaužu un labošanas darba. Lai gan tehnoloģijas attīstās, bez digitalizācijas operatora acu un roku darba joprojām neiztikt. Dators tekstu lasa lēnāk nekā cilvēks, taču tas nenogurst, dienā notiek skenēšana, pa nakti programma strādā pie teksta atpazīšanas, un nākamā dienā datu operators nāk un pārbauda mašīnas paveikto.

A/s OpusCapita dokumentu digitalizācijai lieto amerikāņu Kofax un krievu Abbyy programmatūru. Uzņēmuma darbinieki par labu atzīst arī tepat Latvijā izstrādāto dokumentu atpazīšanas datorprogrammu Algorego.

Jāpiebilst, ka Algorego - programma, kas pārvērš papīra dokumentu informāciju elektroniskā formātā, atpazīstot nepieciešamos laukus un ievadot to saturu citās informācijas sistēmās, - ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta datorzinātnieku darba auglis. Zināms arī, ka Algorego izstrādātāji meklē savam produktam attīstības perspektīvas ārvalstu tirgos.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Digitālā bibliotēka

Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā bibliotēka satur ap 350 000 laikrakstu numuru.
Digitalizētas arī ap 8000 grāmatu, kas gan ir mazāk par 1% no visa grāmatu krājuma.
Ciparu formātā pārveidoti arī aptuveni divi tūkstoši audio ierakstu celiņu un vairāk nekā 40 000 attēlu.
Pirmo digitalizācijas projektu bibliotēka aizsāka 2007. gada nogalē. Sekoja otrā kārta, kas norisinājās no 2009. līdz 2012. gadam.
Avots: LNB

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?