AFP vēsta, ka šī ir asiņainākā sadursme starp protestētājiem un policiju Turcijas vēsturē, kas rada bažas par valsts stabilitāti. Premjerministrs Ahmets Davutoglu izsludināja triju dienu valsts sēras. Taču pat svētdien nebija atbildēts jautājums, kurš ir uzbrukumu plānotājs.
Jau ir skaidrs, ka terora akti saasinās iekšpolitiskās attiecības Turcijā pirms ārkārtas vēlēšanām, kas paredzētas 1. novembrī, kuru fonā tagad ir valdības sāktā militārā ofensīva pret kurdu kaujiniekiem.
«Tas ir spridzeklis mūsu sirdīs,» vēstīja virsraksts turku laikrakstā Hurriyet, turpinot, «ļoti satrauktā sabiedrība tagad gaida ziņas par to, kurš rīkoja terora aktus.»
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans nosodījis terora aktus un to dēļ atcēlis vizīti uz Turkmenistānu.
95 cilvēki tika nogalināti, kad eksplodēja spridzekļi mazliet pēc pulksten desmitiem rītā vietā, kur netālu no Ankaras dzelzceļa stacijas pulcējās kreisie un kurdus atbalstošie aktīvisti.
246 cilvēki tika ievainoti, 48 notikuma dienā atradās intensīvās medicīniskās aprūpes nodaļās.
Kurdu Tautas demokrātiskās partijas HDP līderis Selahatīns Demirtass notiekošajā vainoja «mafijas valsti, kura protestos uzvedas kā sērijveida slepkava».
BBC analītiķis Marks Loens raksta, ka pēc tam, kad vienošanās par uguns pārtraukšanu starp kurdu separātistu armiju PKK un Turcijas armiju tika pārkāpta jūlijā, Turcijā ļoti bieži notika sadursmes starp abām pusēm. Tagad daudzi prognozē, ka novembrī paredzamajās vēlēšanās ir gaidāmi pārsteidzoši rezultāti.
Kurdus atbalstošā partija HDP ir izplatījusi paziņojumu, kurā notikušajā traģēdijā vaino valdību.
Šīs problēmas tikai pastiprina rietumvalstu vitālā sabiedrotā Tuvajos Austrumos - Turcijas - nākotnes izredzes. Valstī novērojama dziļa politiskā polarizācija, ekonomikas attīstība atrodas uz burbuļa sliekšņa.