Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Teroristi izšķīdina jauniešus

Pagājušā gada laikā ārpus Sīrijas un Irākas teritorijas teroristiskā grupējama Islāma valsts atbalstītāji un kaujinieki pasaulē pastrādājuši vairāk nekā divdesmit terora aktu, vēsta The New York Times apkopotā statistika. Eiropas iedzīvotājiem spilgtāk atmiņā būs palikuši divi nežēlīgi teroristu uzbrukumi Francijas galvaspilsētā Parīzē - 2015. gada sākumā satīras žurnāla Charlie Hebdo redakcijā un novembrī koncertzālē, kā arī vairākās citās Parīzes vietās.

Organizējot uzbrukumus tieši zem Eiropas drošības iestāžu deguna, Islāma valsts pierādījusi, cik sekmīgi iespējams izmantot radikalizētus musulmaņus, kuri, iespējams, pat visu dzīvi pavadījuši Rietumu sabiedrībā. Viens no Eiropas lielākajiem izaicinājumiem 2016. gadā, kā nesen Eiropas Parlamenta (EP) rīkotajā konferencē par terorismu atzina speciālisti, ir tieši jauniešu radikalizācijas novēršana. Eksperti atklājuši, ka teroristi radikalizāciju pārvērš par spēli, kur noteikti sasniegumi dod jaunas iespējas, un «spēles» galā ir iespēja doties uz kalifātu, kas tiek reklamēts kā islāma utopija.

Atņem identitāti

Islāma valsts propagandisti, radikalizējot jauniešus, izmanto metodes, kas pusaudzim atņem viņa personību un padara par daļu no grupas, kuras galvenais mērķis ir rīkoties saskaņā ar «kalifa» teikto. To, stāstot par centieniem radikalizētos jauniešus atgriezt normālā dzīvē, EP rīkotājā konferencē norādīja franču antropoloģe Dunija Buzāra (Dounia Bouzar). Teroristi bieži vien rekrutēšanai un radikalizācijai izraugās pusaudžus, jo, kā skaidro pētniece, tieši šajā vecumā viņi ir šaubu, nedrošības un bažu nomākti - «rekrutētāji izmanto šīs šaubas, lai padarītu jaunieti vēl nedrošāku un pievērstu viņu radikālajam islāmam kā vienīgajam, patiesajam glābiņam. Teroristi jaunietim ieskaidro, ka nedrošība, ko viņš jūt, ir dievišķo spēku ietekme, jo tieši viņš ir Dieva izraudzīts».

Rekrutētāji cenšas salauzt jaunieša uzticību pasaulei. Piemēram, pat ja jaunieša tēvs ir «labs» musulmanis - vairākas reizes devies svētceļojumā uz Meku un seko Korāna mācībām -, rekrutētāji jaunietim teiks, ka tēvs ir divkosis, jo, piemēram, dzīvo Rietumu sabiedrībā. Teroristi bieži vien arī izmanto sazvērestības teorijas un mītus, lai panāktu, ka jaunietis uzticas tikai viņiem, jo gan skolotāji, gan vecāki ir Rietumu «apmuļķoti». «Radikalizēta persona nesaprot, ka tā ir radikalizēta,» saka pētniece, «radikalizēti jaunieši domā, ka mēs pārējie guļam.»

Tāpat pētnieki norāda, ka Islāma valsts rekrutēšanas metodes ir kļuvušas smalkākas, solījumus un rekrutēšanas informāciju pielāgo katram jaunietim - vairs nav viens vēstījums, kāpēc pievienoties svētajam karam, vēstījumi ir kļuvuši diferencēti. Piemēram, jaunietim, kurš ticis diskriminēts, apsola, ka viņš varēs aizstāvēt vājākos un viņš nonāks vidē, kurā valda vienlīdzība. Nabadzīgam jaunietim saka, ka kalifātā nav nabagu.

Lai jaunieti rekrutētu, teroristi sāk kampaņu, kas viņam liek saraut saites ar iepriekšējo dzīvi - vecākiem, radiem, draugiem, skolu. Tādējādi jaunietis vieglāk iekļaujas grupā, kurā viņam tiek atņemta un «izšķīdināta individualitāte, padarot viņu par vienu no svētā kara kaujiniekiem». Turklāt D. Buzāra zināja teikt, ka šādas metodes nav unikālas tikai Islāma valstij - vēsturiski totalitārie režīmi ir izmantojuši līdzīgas pakļaušanas programmas.

Atdod identitāti

Ņemot vērā lielo skaitu musulmaņu, kas apmetušies Francijā, kā arī asiņaino pēdējā gada pieredzi, Francijas valdība kopā ar D. Buzāru un citiem pētniekiem izstrādājusi informatīvus materiālus, kas ļautu skolotājiem un vecākiem pamanīt, ka jaunietis iespējams ir iesaistījies radikālajos grupējumos.

Teroristi vēlas jauniešus padarīt par bezpersonisku viegli kontrolējamu masu, lai atgrieztu pusaudzi normālā dzīvē, ir jāatjauno viņa saites ar pārējo pasauli. Šis process ir ļoti ilgs un sarežģīts, kaut deradikalizācija ir iespējama, ja jaunietis vēl ir pie vecākiem. Francijā tam izveidoti arī īpaši deradikalizācijas centri, un D. Buzāra min, ka tad, kad vecāki jaunieti atved uz šādu centru, viņa cenšas, lai «tajā brīdī būtu klāt arī kāds jau deradikalizēts cilvēks, kurš publiski, visiem dzirdot stāsta, ka viņam pietrūkst grupas, ka viņam pietrūkst tās organizācijas». Radikalizētais jaunietis šajā cilvēkā saskata sevi. «Bērnības mikromomenti [zemapziņā apslēptas atmiņas] dod emocionālu lādiņu, tas ir vairāk par atmiņām. Tas atgriež cilvēku atpakaļ viņa ķermenī. Atgriežot viņu atkal var padarīt par unikālu indivīdu. Mēs redzam tādu kā atmošanos, kas iespējams ir pietiekama. Pēc tam kad mēs salaužam šo čaulu, mēs varam salauzt otro slāni. Mēs varam palīdzēt cilvēkam pārdzīvot utopiju, kas viņam bija apsolīta,» skaidro deradikalizācijas speciāliste.

Francijas valdība, pamatojoties uz pagājušā gada asiņaino pieredzi, sākusi vēl vairākus pasākumus, lai savlaicīgi pamanītu radikalizāciju jauniešu vidū un novērstu atstumtības un izolētības sajūtu musulmaņu jauniešos. Francijas izglītības ministre Najata Valo Belkasema intervijā britu laikrakstam The Guardian skaidroja, ka šobrīd valstī tiek gatavota īpaša programma, kas vienlaikus pastiprinātu sekularizāciju skolā un tajā pašā laikā paskaidrotu jauniešiem, ka reliģija tiek nodalīta, lai pasargātu visu tiesības uz ticības brīvību. Jau 2004. gadā Francijas skolās aizliedza jebkādu reliģisko simboliku, arī kristiešu krustiņa kaklarotas. Šogad Francijas izglītības ministre N. Valo Belkasema apņēmusies iesaistīt vairāk nekā 5000 brīvprātīgo, sākot no «žurnālistiem, uzņēmējiem un beidzot ar pensionētiem advokātiem», kuri dosies uz skolām un skaidros sekulārisma demokrātisko nozīmi, jo pēdējos gados reliģijas nodalījuma vajadzību pārprot.

Bumbas nepalīdzēs

EP rīkotajā konferencē vairākkārt tika uzsvērts - lai cīnītos pret radikalizāciju un terora draudiem Eiropā, nepietiek ar militāro iejaukšanos. Arī starptautisko attiecību eksperti uzskata, ka ar «bumbām un lodēm» vien Islāma valsti nebūs iespējams uzveikt. «Ar gaisa triecieniem, samazinot tās [Islāma valsts - red.] tradicionālās militārās spējas, netiks iznīcināta nedz tās politiskā sakne, nedz spēja veikt teroristiskus uzbrukumus,» portālam Defence Matters atzinis starptautisko attiecību profesors Frančesko Strazāri. Viņaprāt, ar Islāma valsti var cīnīties, tikai apvienojot visus reģiona «spēlētājus», kā arī valstis, kuras tiek pakļautas teroristu uzbrukumiem, nedrīkst padoties un atteikties no savām vērtībām. Savukārt Lovlijas Institūta starptautiskās politikas pētnieks Rodžers Šanahans uzskata, ka 2015. gads bija Islāma valsts spēka zenīts, šobrīd teroristu kontrolētā teritorija ir aplenkta un grupējums cieš smagus zaudējumus. Viņaprāt, 2016. gada lielākais izaicinājums būs Eiropā un citviet pasaulē izvietoto kaujinieku, kas gatavo uzbrukumus civilajiem mērķiem, apturēšana - «uzdevums gulstas uz pasaules valstu drošības iestāžu pleciem».

Kā EP konferencē skaidroja Eiropas policijas aģentūras Eiropols vadītājs Robs Vainraits - Islāma valstij patlaban ir ļoti labi un plaši resursi, arī finansiāli, un, pēc viņa domām, to pierādīja arī Parīzes uzbrukumi pagājušajā gadā. R. Vainraits sacīja, ka patlaban pasaule vēro, kā Islāma valsts pārnes savus militāros uzbrukumus un cīņas Sīrijā un Irākā «uz Eiropas ielām». Viņš uzsvēra - nevar izslēgt iespēju, ka draudi Eiropai var būt ne tikai no Islāma valsts, bet arī no citām teroristiskām organizācijām, tostarp teroristu tīkla Al Qaeda. Savukārt ES pretterorisma koordinatora Žila de Kerkovi padomnieks Gunters Sablatniks atgādināja, ka pašreiz aptuveni 5000 ES iedzīvotāju ir devušies karot uz Sīriju un Irāku un tikai neliela daļa ir atgriezusies Eiropā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?